Nāve mākoņos ir Agatas Kristi romāns ,es to drīzāk nosauktu par detektīvromānu.Jo izstēnībā ļoti daudz tika uzsvērta izmeklēšana.Šajā grāmatā darbojas slavens izmeklētājs

Erkills Puaro.

Šajā brīvās lasīšanas laikā mēs nospriedām ,ka ņemsim grāmatas kuras tiešam neņemtu .Es izvēlējos šo grāmatu

jo es nekad nelasu grāmatas par detektīviem un vēl jo vairāk romānu.

Viss sākās lidmašīnā ,,Prometheus” lidojumā uz Anglju .Visi bija sakāpuši lidmašīnā un visi bija gatavi .Lidmašīna pacēlās – vēlāk ,uz lidmašīnas bija lapsene kā to var redzēt uz grāmatas vāka .Kāds to nosita ,.kad stjuarts devās izdalīt rēķinu viņs redzēja,ka vecā kundze ir aizmigusi tapēc nemodināja to

vēlāk ,kad bija laiks nodot rēķinu viņs atklāja,ka sieviete ir mirusi .Tad notika izmeklēšana kurā izvirzija teoriju ,ka lapsene iedzēla .Bet Puaro atrada šautriņu un brūci uz kakla un tika izvirzīta teorija, ka viņai kāds iešāva.Tad sākās lielā izmeklēšana visus nopratināja.Un saprata ,ka slepkavu atrast būs grūti jo neviens nemanīja neko neparastu.

Erkils esot ļoti populārs privātdetektīvs.Kad pārbaudīja

lidmašīnu atrada šaujam stobru ,kas pie tam vēl bija zem Erkila Pouro sēdeķļa un tas padarīja viņu par vienu no aizdomās turajamiem

Tā Erkils stāsta laikā mēģina pierādīt savu nevainību.Izmeklēšanas laikā atklāja ,ka tas ietekmēja pasažieru dzīvi .(viņu darbus )Neviens vairs negrib iet pie ārsta kurš it kā ir slepkava .Upuri parasti sauc par Žizeles kundzi .Žizeles kundze ir kredītu aizdevēja .

Erkils Poaro darbojas pēc metodes pētot un izsvītrojot aizdomās turamos.Izmeklējot

Jāņem vēra arī motīvi.

Vispārēji izmeklēšana bija pilnīgs sviests ,jo detektīvam nebija daudz ar ko strādāt pierādijumu ziņā.Man liekas ,ka Erkils bija ļoti gudrs un talantīgs

Erkils Pouaro noskaidroja ar laiku ,ka viena no pasažierēm Lēdija Horebrija bija aizņēmusies no Žizeles kundzes azartspēļu dēļ un vēlāk sastrīdējusies ar Žizeli .Bet vainīgā viņa nebija .

Tika apspriestas arī taktikas ,ka piemēram zaglis izlaida lapseni ,lai novērstu uzmanību arī intresanti ir tas ,ka slepkava gribēja ,lai atrod šaujam stobru un vaino misteru Klensiju arī pasažieri no lidmašīnas kuram pieder šaujamstobrs.

Tika saņemti arī kādi zvani ,kas identificēja ,ka kāds amerikānis ir nopircis tādu. Un izmeklēšnas gaitā atklājās ,ka kāds piekukuļoja darbinieku lidostā ,un teica ,ka kundzei ir jābrauc ar pusdienu reisu.Katram aizdomās turamajam bija motīvs .Vēl tika izmeklēts saturs bagāžas un tika apspriesta ideja kuram no pasažieriem bija pieeja čūsku indei .Es pat tuvumā čūsku indeij neietu.

Vēlāk uzradās viņas mantiniece Anna Morizo .Kas protams neko nezināja prata paskaidrot to ,ka aizgāja no klostera un satika un viņas topošo vīru došoties uz ASV un aizgāja atpakaļ uz viesnīcu .Bija arī aizdomas uz doktoru ,kas bija pasažieris jo viņam bija pieeja čūsku indeij .Protams arī sedeķlu vietas ņēma vērā .Pekoru bija tāda sajūta ,ka Annu Morizo viņš ir agrāk redzējis .Dakteris teica ,ka braukšot uz Kanādu un tur labi nopelnīšot. Tad Erkils atcerējās ,ka viņa ir Anna Morizo .Pekouro piezvanīja lēdijai Horebijai kura teica ,ka viņa ir kalpone un viņa brauktu ar vilcienu vai kuģi taču plāni mainījās.

Un tagad ilgi gaidītais izskaidrojums : redzat slepkava ir ………………………………………………………………………zobārsts paskaidrošu kapēc ,viņš kļuva par zobārstu ,lai izpatiktu tēvocim Džonam .Zobārsts satika Annu Morizu un uzzināja par Žizeli un mantojumu un domājāt ,ka vaina kritīs uz Lēdiju Horebiju ,jo lēdija ar Žizeli sastrīdējās.Viņš gribēja tikai naudu pēc tam domājāt aizlaisties uz Kanādu .

• 

Jēkabs

Pie Šerloka Holmsa un viņa drauga Vatsona ierodas Dr. Mortimers, kurš pastāsta par seno un ļoti šausmīgo Bāskervilu dzimtas lāstu.

Lāsts stāsta, ka Bāskervilu dzimta ir apdraudēta, jo netālu no Bāskervilu dzimtas muižas atrodas tīrums jeb tīrelis, kā tas saukts grāmatā, kurā naktī atdzīvojas ļaunais nezvērs, ko sauc par Bāskervilu suni.

Kādā vēlā vakarā muižā dzīvojošais sers Čārlzs Bāskervils devās pastaigā cauri Īvju alejai, kas atrodas blakus mājai. Sers Bāskervils esot stāvējis pie vārtiņiem kādu laiku, kad pēkšņi no kaut kā pārbijies tik stipri, ka aiz nāvējošām bailēm skriedams paklupis un nomiris. Nelaiķa seram Čārlzam tuvākai radinieks ir sers Henrijs Bāskervils, kurš drīz pēc Čārlza nāves ierodas Londonā, jo ir mantinieks Bāskervilu dzimtas muižai un grib noskaidrot no kā Čārlzs Bāskervils tik ļoti nobijies un kurš pie tā ir vainīgs.

Šerkoks Holms netic pārdabiskām parādībām un šī ir viena no sarežģītākajām lietām ar ko Holmsam nācies saskarties. Henrijs ļoti vēlas dzīvot Bāskervilholā, bet Holms liek doktoram Vatsonam doties līdz uz Bāskervilholu un sūtīt vēstules par visu notiekošo.

Doktors Vatsons to saprot tikai pēc ilga laika, bet Šerloks Holms nepaliek londonā risināt savas darīšanas, jo šī lieta ir pārāk nopietna, bet slepeni dodas uz Bāskervilholu, lai sekotu līdzi visam notiekošajam.

Sers Henrijs iemīlas kaimiņienē Mis.Sepltonē, bet, viņas brāli par to nav priecīgs un mēģina šīs attiecības izjaukt. Doktors Vatsons atrod sadedzinātu vēstuli, uz kuras pašas maliņas, kura nebija sadegusi ieraudzīja vārda un uzvārda pirmos burtus L.L un ar Dr. Mortimera palīdzību atrod šo sievieti, kura bija ļoti klusa un daudz ko neizstāstīja.

Notikumi sāk atrisināties, jo doktors Vatsons beidzot satiek Šerloku Holmsu tīrelī, kur Holms bija apmeties, lai visu novērotu un sekotu līdz. Abi vīrieši sagaida tumsu un sagatavo ieročus, lai noskaidrotu, vai pastāv mežonīgais Bāskervilu suns. Doktors Vatsons un Šerloks Holms sadzird nežēlīgus kliedzienus un gaudošanu. To izdzirdot viņi skrēja ļoti ātri, lai saprastu, kas noticis. Kad abi ieraudzīja, ka uz akmens guļ beigts un sakropļots sers Henrijs Bāskervils viņiem abiem palika bālas sejas un viņi nespēja paelpot. Bet pēc brīža Holms lēkāja aiz prieka un saprata, ka tas nav sers Henrijs Bāskervils. Tas bija kāds bezpajumtnieks, kas bija uzvilcis Henrija drēbes un mežonīgais suns domājis, ka tas ir sers Henrijs. Diemžēl mežonīgai briesmonis paspēja aizbēgt.

Nākamajā naktī Holms ar Vatsonu atkal gaidīja tīrelī, kad ieraudzīja, ka sers Henrijs ir aizgājis vakariņās pie Mis. Stepltones. Sers Henrijs devās mājās cauri tīrelim kas viņam nebija ieteicams un viņš to apzinājās. viņi abi šāka izsekot Henriju un atkal izdzirdēja mežonīgo suni un kā Henrijs skrien aizelsies. kad Holms ieraudzīja mežonīgo briesmoni, tad viņš tam iešāva piecas lodes sānos un nezvērs ar ugunīgi kvēlojošajām acīm gulēja un Vatsons,Holms un Henrijs stāvēja tam apkārt ar baltām sejām, atplestām mutēm un nesaprata ka patiesi ir noticis. visi trīs vīrieši aizsteidzās pie Mis. Stepltones, jo Holms bija pietiekami pārliecināts, ka viņas brālis ir vainīgs. Viņa izstāstīja, ka īstenībā nav sava brāļa māsa, bet viņa ir sieva un izstāstīja, kur tagad iespējams ir Stepltons un visu šo viņš darījis tikai dēļ tā, ka skaitās nākošai mantinieks aiz Henrija. Viņa to visu slēpa, jo vīrs piedraudējis ar vardarbību, ja izpļāpāsies.

Stepltons savu mežonīgo nezvēru turējis pamestā alvas raktuvē, kur to ieziedis ar speciālu smēru, kas padarījis suni nežēlīgu.

Ieteiktu visiem izlasīt šo grāmatu, jo tā ir ļoti interesanta un to lasot tu vati domāt kāds būs atrisinājums. 🙂

Reinis.

Šī grāmata ir sirsnīgs stāsts par mūziķi, kurš kādu dienu sava dzīvokļa kāpņu telpā sastop kādu rudu klaiņojošu kaķi, kas meklē siltu guļvietu. Es izvēlējos paņemt un izlasīt šo grāmatu, jo ikdienā nalasu reālas un aizkustinošas grāmatas.

Džeimss ir ielu muzikants Londonā. Džeimss dzīvo dzīvoklī Totenhemā un katru dienu viņš iet uz Koventgārdenu muzicēt uz ielas, lai nopelnītu naudu, bet kādu dienu Džeimss ierauga kaķi guļam pie dzīvokļa durvīm un viņš nespēj to astāt vienu, tādēl Džeimss kaķi paņem pie sevis un nosauc viņu par Bobu. Mājdzīvnieks Džeimsa plānos pavisam noteikti neietilpst, taču viņš nespēj pretoties apburoši gudra kaķa valdzinājumam. Viņš palīdz Bobam atveseļoties, lai pēc tam palaistu četrkājaini brīvibā, un prāto, ka vairs viņu nesatiks. Bobs nekādīgi nevēlējās pamest Džeimsu un viņs arī pieņēma to, ka no Boba aizbēgt nevarēs.

Vienu dienu Bobs aizsekoja Džeimsu līdz pat Koventgārdenai. Kamēr Džeimss ar Boba muzicēja visi garāmgājēji pievērsa lielu uzmanību Bobam un to dienu visi cilvēki gāja pie Bobā, lai viņu nofotografētu vai paglaudītu. Kopš tās dienas Džeimss vienmēr aicināja Bobu sev līdz uz Koventgārdenu.

Grāmatas autors ir Džeimss Bouvens un grāmatā ir stāstīts par viņa dzīvi kad viņš bija bezpajumtnieks. No grāmatas var ņemt atziņu: ”Nezaudē cerību, pat kad viss jau ir zaudēts”. Varu teikt, ka šī ir pirmā grāmata, ko esmu lasījis, kuru ir sarakstījis bezpajumtnieks.

Grāmata man patika. Tā bija vienkārša un stāsts nebija pārāk neparasts. Nebija pārāk viegli lasāma, bet arī nebija ļoti grūti sekot līdz. Noteikti nenožēloju lasīt šo grāmatu!

Kārlis Stūrmanis 7c

Mūsu uzdevums šajā mājas lasīšanā bija izlasīt grāmatu, kuru mēs nekad neizvēlētos lasīt. Pirmais, ko iedomājos, kad mums pastāstīja šo uzdevumu, bija tīņu romāni, kas man galīgi nepatīk – man tie šķiet neinteresanti, pārāk romantiski un neīsti – tie neatspoguļo patieso tīņu dzīvi, tie ir samāksloti, notikumi un sakritības tajos ir pārāk skaisti, lai būtu patiesi. Bet šī grāmata ir izņēmums.

Tomasa Feibela grāmatas “Es par tevi zinu visu” galvenā varone ir pusaudze Nīna Šlēzingere, kuras lielākā kaislība ir futbols. Līdz šim viņa ir vārtsardze kādā vācu – turku biedrībā, bet viņas talantu ir pamanījuši cilvēki no lielas sieviešu futbola komandas “Kickers Kreuzberg” un piedāvā Nīnai piebiedroties. Par to Nīna ir ļoti priecīga un trenējas vēl vairāk nekā agrāk. Bet šī grāmata nav tikai par šo rožaino stāstu…

Nīnai ir problēma. Viņas bijušais draugs Līmo viņu izseko. Viņš ir ļoti greizsirdīgs, šķiršanos ar Nīnu viņš uztvēra ļoti smagi. Līmo terorizēja Nīnu ar zvaniem. Viņas telefons zvanīja visu laiku dienu un nakti. Viņa saņēma apvainojumiem pilnas īsziņas. Viņš meiteni gaidīja pie skolas. Nīna lūdza palīdzību policijai, tā neko nevarēja darīt lietas labā. Līmo apzinās savu priekšrocību. Tāds ir Līmo.

Meitene jutās bezspēcīga, līdz pienāca liktenīga ballīte. Uz to viņu uzaicināja viņas labākā draudzene Paula. Ballītē Nīna iepazinās ar Benu – garu, izskatīgu un jauku puisi. Viņš valkāja sieviešu futbola komandas krekliņu, kas uzreiz pievērsa Nīnas uzmanību. Viņi pēc ballītes satikās. Nīna viņam pastāstīja visu par sevi un Līmo. Varēja just, ka Benam Nīna ir ļoti iepatikusies. Bens Nīnai solījās palīdzēt ar Līmo. Nekas nemainījās. Palika tikai trakāk…

Meitene sāk saņemt simtiem nejauku īsziņu un zvanu no nezināma numura, viņai uz mājām piegādā lietas, ko viņa nav pasūtījusi, un kāds ielaužas skolas datorsistēmā, uzdodot sevi par Nīnu. Vienīgais glābiņš Nīnai ir Bens. Viņa puisim izkrata visu savu sirdi.

Bet galvenais jautājums ir – Kas ir šis stalkeris?

Vai stalkeris ir meitenes bijušais puisis Līmo, kas meklē atriebību? Policija nevar to pierādīt…

Kā jau minēju, Nīna satiek iejūtīgo un pievilcīgo Benu, kas viņai cenšas palīdzēt.

Bet vai Benam tiešām var uzticēties?

Es jums neatklāšu grāmatas nobeigumu. Ja arī jūs ir ieinteresējis šis stāsts, OBLIGĀTI izlasiet šo grāmatu. Tās nobeigums mani patiešām pārsteidza. Es domāju, ka tas pārsteigs arī jūs.

Kā jau minēju, šīs mājas lasīšanas uzdevums bija izlasīt grāmatu, kuru nekad neizvēlētos, nelasītu. No sākuma domāju, ka šī grāmata man patiešām nepatiks. Sāku to lasīt. Pēc pirmajām piecām lapaspusēm sapratu, ka kļūdījos. Grāmata man patiešām iepatikās. Protams, tā obligāti nav manu mīļāko grāmatu sarakstā, bet kaut kas man tajā iepatikās. Tā ir ļoti viegli lasāma, tajā ir daudz dialogu un tā, manuprāt, ir piemērota tieši pusaudžiem. Šis tīņu romāns nav tik “izpušķots” un samākslots, kā citi. Man patīk tas, ka šajā grāmatā cilvēki ir patiesi un risina aktuālas problēmas. Protams, nevaru teikt, ka lasot šo grāmatu nejutu, ka tas ir diezgan tipisks tīņu romāns, kas man nepatīk, bet šīs grāmatas beigas mani pārsteidza, kas nav tipiski tīņu romāniem. Tās lika aizdomāties un izdomāt dažādus variantus, kā Nīnas stāsts varētu beigties. Tas man patika.

Šī grāmata obligāti nav piemērota visiem, bet izlasot šo grāmatu, visi var aizdomāties. Es nevaru teikt, ka tā man nepatīk. Es šo grāmatu ieteiktu visiem, kuriem patīk “nepabeigtas” grāmatas – tajās līdz galam nav pastāstītas beigas, stāsta nobeigums ir atvēlēts tavai iztēlei. Ceru, ka jūsu stāsta nobeigums būs laimīgs!

Jasmīna Pakalne, 7.d klase:)

Biankas Mintes – Kēnigas grāmata ”Burvju triki & Mīlas maģija” ir romāns un mazliet fantāzija, kura domāta pusaudžu vecuma meitenēm.

Galvenā varone Katija ar savām draudzenēm Milu un Hannu nodibina raganu klubu. Tikt pie visiem nepieciešamajiem priekšmetiem ir tīrais nieks, jo Katijas mammai Feliksai pieder buršanas veikals. Meiteņu vēlamais rezultāts ir pieburt Katijai draugu, tikai Katija nav pārliecināta par to, kurš tas varētu būt!

Mila un Hanna nolemj, ka vispiemērotākais draugs Katijai būtu kautrīgais klasesbiedrs Tobijs, tādēļ meitenes sāk burties un ar dažādiem paņēmieniem cenšas, lai Tobiass izrāda kādu uzmanību Katijai, taču vairākas reizes neveiksmīgi. Kamēr ”raganas” piebur Katijai Tobiju, tikmēr Feliksa meitai paziņo, ka uz pāris nedēļām pie viņiem ieradīsies Katijas brālēns-Florians. Tā, kā meitene savu brālēnu nav redzējusi vairāk, kā 10 gadus, tad viņa ar nepacietību gaidīja viņa ierašanos. Pēc kāda laika pienāca diena, kad bija jādodas pēc Floriana pretī uz staciju. Tā vietā, lai atbrauktu slaids, čirkains zēns no fotogrāfijas, atbrauca liels, kaitinošs un rijīgs sliņķis. Tā, lai Katijai nebūtu jāpavada laiks ar Florianu, viņa piespēlēja brālēnu savai ienaidniecei Vanesai, kurai nu galīgi neinteresē apaļīgais puisis. Tagad taču visam būtu jābūt kārtībā, vai ne?

NEKĀ!

Katija pagatavoja mīlas ēdienu, ko apēst Tobijam, bet to apēda rijīgais Florians. Tagad bija vairāk problēmu nekā jebkad iepriekš! Tobiass nepievērš viņai nekādu uzmanību, Vanesai kaitina Florians, kas nāk Katijai par sliktu, un turklāt tagad zēns ir IEMĪLĒJIES SAVĀ MĀSĪCĀ…..

Grāmata man nepatika! To bija viegli lasīt, bet tā nav domāta man! Vienu brīdi likās, ka īstenībā ir diezgan interesanti, bet beigas mani šokēja un likās ļoti dīvainas. Ja grāmatai būtu savādāks atrisinājums, tad es varbūt kādreiz to pārlasītu, bet šoreiz tiešām nē. No šī stāsta var paņemt atziņu-”neskati vīru pēc cepures”. Grāmata varētu patikt cilvēkiem, kuriem interesē grāmatas ar dīvainām, pat nesakarīgām beigām. Kopumā mans viedoklis par šo grāmatu – tiem kuriem patīk romantiskās pusaudžu grāmatas ar dažādiem pavērsieniem un savādiem nobeigumiem, tad, iespējams, tā ir grāmata jums!

PAR AUTORI…

Bianka Minte – Kēniga ir rakstniece, kura dzimusi 1947. gada 28. jūlijā Vācijā, Berlīnē. Vācu rakstniece ir dzimusi ģimenē, kura nodarbojas ar grāmatu tirdzniecību, kas, iespējams, ir iespaidojis viņai kļūt par rakstnieci. Laika posmā no 1996. – 2016. gadam sarakstījusi 51 grāmatu.

Ceru, ka patika!

Karīna Fjodorova 7.a 🙂

Es neatceros visas grāmatas ko esmu lasījis, tāpat, kā visas savas maltītes; bet tās tik un tā veido to, kas es esmu. -Ralfs Valdo
– Kurts

Es izlasīju Gerharda Holca – Baumerta grāmatu “Alfons Trīcvaidziņš”.

Šo grāmatu izvēlējos lasīt, jo šī ir mana tēta bērnības mīļākā grāmata. Es lasīju to grāmatu, kuru tētis bērnībā, jau tajā laikā “cītīgi” lasītu, aizņēmās no pagasta bibliotēkas un nokavēja nodošanas datumu….par nieka 30 gadiem.

Šī grāmata ir par Alfona trakajiem, nepārdomātajiem, un , protams, neveiksmīgajiem piedzīvojumiem. Alfonu vaino visur, un viņam tas liekas ļoti negodīgi. Vienvārdsakot, Alfona dzīve ir piedzīvojumiem bagāta – viņš sarīko neveiksmīgu 1. aprīļa joku, izvāra 12 mārciņas makaronu 26 cilvēkiem, nolemj kļūt par kosmonautu un pārtikt tikai no tūbiņām, apņemas klusēt trīs dienas, izbrauc 10 tūres ar karuseli un nolemj uz Maskavu aiziet ar kājām.

Lūk, citāts, kurā Alfons saiņo mugursomu gājienam uz Maskavu:

“Iesaiņoju savā mugursomā naktskreklu, vingrošanas čības, atlantu, un mazliet pārtikas : divas paciņas sausiņu un paciņu maizes. Arī gabaliņu speķa. Ar to vajadzēja pietikt. Mugursomas priekšējā nodalījumā ieliku pionieru kaklautu, paciņu pārsienamā materiāla gadījumam, ja izplatījumā uzsitīšu sev ar veseri pa pirkstiem vai sagrūdīšu kāju, un pionieru apliecību. Tā varēja sākt startu uz Maskavu.”

Nevienu grāmatu lasot ,es nebiju tā smējusies, kā lasot grāmatu par Alfonu. Es sapratu, ka nekad nevajag padoties un klausīties, ja kāds saka, ka tu kaut ko nevari. Viss ir iespējams, ja cilvēks sev tic! Visi sapņi ir sasniedzami. Dzīvē ir daudz dažādu atgadījumu, no kuriem vajag paņemt to labāko, neatcerēties ļauno, bet mācēt pasmieties arī par sevi. Es visiem iesaku izlasīt šo grāmatu, jo smaids no jūsu sejām nezudīs visas grāmatas garumā:)

Piebildīšu, ka grāmata latviešu valodā tika izdota izdevniecībā “Liesma”, 1968.gadā. Daudzas mūsdienu grāmatas nav tik interesantas, saistošas un (ilgi domāju, ko rakstīt, jo nevaru pateikt vārdos, cik fenomenāla tā ir) fenomenālas…es domāju, ka šo grāmatu var lasīt jebkurā vecumā un jebkurā dzīves situācijā.

Jasmīna Pakalne, 7.d klase:)

Bibliotēkā meklējot jaunu grāmatu, tieši šī grāmata iekrita acīs, jo tai ir tik skaisti ilustrēts vāks, ka uzreiz gribas izlasīt! Šo grāmatu izlasot tā ātri kļuva par manu mīļāko grāmatu, kuru es jebkad esmu lasījis!

Grāmatā stāsta par kādu divpadsmit gadu vecu meiteni vārdā Billija, kura no lielas pilsētas Krišanstades pārvākusies uz pavisam mazu pilsētiņu Ohusu. Billijai patīk lasīt ļoti daudz grāmatas un iet uz bibliotēku, kā arī iet uz pludmali. Tur viņa satika zēnu vārdā Aladins un abi ļoti ātri kļuva par labākiem draugiem.

Pēc neilga laika Billija atklāj, ka šī jaunā māja kādreiz bijis bērnunams, kas nodezis ”negadījuma” dēļ, bet vēlāk tika uzcelts no jauna.

Mājā notika vairāki negadījumi, tādēļ Billija domā, ka mājai ir lāsts, bet vēlāk viņa uzzin patiesību par šīs mājas “lāstu”. Galvenajā istabā karājās kāda lampa, kura bijusi tur kopš ēkas atveršanas pirms vairākiem desmitiem gadiem, kā arī visas pārējās mēbeles mājā. Lampa mēdz šūpoties arī, kad nebija vējains laiks ārā it kā būtu absēsta ar gariem. Naktīs Billija dzirdēja, kā kaut kas staigā pa jumtu, visdrīzāk tās bija vārnas. Naktīs Billijai logā kāds klauvēja, otrā stāva logā virs viņas gultas. Naktīs Billija vien varēja cerēt, ka skaļās un neciešamās skaņas apklusīs. Viņa neuzdrošinājās pat vienu sekundi izbāst galvu no segas un ieskatīties pa logu ārā.

Šie “gari” mēģina aizvākt Billiju an viņas mammu prom no mājas atstājot biedējošus draudus un brīdinājumus izmantojot putekļus, avīzes un aizvēsturiskās mēbeles.

Šīs brīnišķīgās grāmatas autore ir Kristīna Olsone (Kristina Ohlsson) ir zviedru rakstniece dzimusi 1979. gadā Krišanstadē. Rakstniece dara darbus gan bērniem, gan pieaugušiem. Visām viņas grāmatām ir raksturīgi noslēpumaini un spriedzes pilni notikumi! Rakstniece ļoti labi pieasasta lasītāju grāmatas stāstam. Šī grāmata ir ieguvusi Zviedrijas radio balvu par labāko bērnu romānu.

Grāmata ir patiešām visinteresantākā. Nelasu daudz grāmatas savā brīvā laikā, bet šo grāmatu izlasot var viegli iedziļināties rakstnieces darbos. Šī ir lieliska grāmata ar ko sākt vairāk lasīt!

Kārlis Stūrmanis 7c

Tātad…es izvēlējos lasīt šo grāmatu, jo man to ieteica bibliotekāre, piesaistīja arī grāmatas vāks. Šo grāmatu neesmu izlasījusi līdz galam, jo grāmatai ir diezgan daudz lapaspušu- 437, taču ar to, ko esmu izlasījusi, varu dalīties savās sajūtās un ceru, ka tevi-šī bloga lasītāj, interesēs!

Stāsts ir par meiteni, Liru, kuras draugs Rodžers ir pazudis, meitene dodas drauga meklējumos uz bīstamajiem un tālajiem ziemeļiem, viņas tēvocis Lords Ezriels tur cenšas atvērt ceļu uz paralēlu pasauli un tur notiek arī daudz kas cits.

Lirai ir jācīnās ar ļoti vareniem spēkiem, bet Lira ir drosmīga un nepakļāvīga pusaudze un viņai tas noteikti ir pa spēkiem, turklāt viņu pavada viņas mīļais dvēseles dzīvnieks- Panteleimons. Panteleimons ir kodes izskata kukainis, tumšbrūnā krāsa viņam līdzēja būt nemanāmam krēslā. Šī grāmata ir arī nedaudz par nodevību, jo Lira nesaprot, ka palīdzot vienam draugam viņa nodos kādu citu.

Grāmata ir ļoti fascinējoša un skaista, arī emocionāla. Tajā ir ļoti sīki aprakstīti visi notikumi. Šo grāmatu noteikti iesaku izlasīt tiem kuriem patīk emocionāli piedzīvojumi, saistīti ar draudzību un to cik tā var būt cieša. Grāmatai pavisam noteikti liktu 10 no 10, jo tā ieinteresēja jau no brīža, kad sāku lasīt un izlasīju pirmo lappusi.

Paldies, ka izlasīji! 😉 Ceru, ka iedvesmoja!~ Karlīna Āboliņa 7.a

Es rakstīšu par Kristīnes Olsones grāmatu ”Sudraba puisēns”.Man šī grāmata ļoti patika,es iesaku jebkuram to izlasīt,tā ir ļoti noslēpumaina un jauka.

Grāmatā ir stāstīts par zēnu Aladinu un viņa piedzīvojumiem ar draugiem. Viņam ir divas labākās draudzenes,Billja un Simona. Aladina vecākiem pieder restorāns, kurā viņš lielāko daļu no sava laika pavada palīdzot vecākiem.

Vienu dienu Aladins izejot ārā no mājām, vinš ierauga zēnu kas ir ģērbies tieši tā pat kā viņš.Tad kad aizgāja tuvāk tajai vietai kur zēns bija,bet tur nebija neviens.Viņš aizgāja pie Simonas pastāstīt kas notike un pēc tās dienas, viņi gribēja uzzināt kas viņš ir.

Vienu dienu kad Aladins gāja pie Billijas un pamanīja, ka zēns viņam sekoja.Kopš tās dienas viņš viņam sekoja izejot ārā.Kādu dienu Aladins uzznāja, kad kādreiz bijis zēns un viņš meklējot baznīcas sudrablietas.No sākuma viņam likās, ka zēns ir no bēgļīem kas atbraukuši no ārzemēm.Pagāja dienas,nedēļas un Aladins nolēma ar Billiju un Simonu palikt augšā naktī, lai redzētu zēnu,jo Aldinam ēdiens pazuda no vecāku restorāna.Uzzinot,zēnu neatrada un ar laiku viņš pazuda.

Aladins neuzzināja kas tas par zēnu un tas arī palika kā noslēpums.Vai viņš bija viens no bēgļiem? Vai bija tas zēns kas meklēja baznīcas sudrablietas? Kas viņš bija? Neviens to neuzzinās un tas paliek kā noslēpums.