Tātad. Esmu atpakaļ. Šoreiz ar vēl īsāku grāmatu, jo mājās citu vairs nav.Katram no mums ir iedots unikāls uzdevums par kādu grāmatas žanru, lappušu skaitu. Man bija jāizlasa detektīvromāns ar vismaz 200 lappusēm un to es arī kautkā paveicu.
Sāksim ar to, ka šo grāmatu nevajadzētu lasīt bērniem kas vēl nav sasnieguši desmit gadu vecumu tāpēc, ka pats pēc pirmajām piecām lappusēm jau biju nobijies. Domāju ka varam sākt!
Šī grāmata sākas ar to, ka ”Krā” jā mūsu grāmatas galveno varoni sauc Krā. Krā lēkā pa Blekstounas jumtiem tumšā vakarā un viņam seko trīs silueti. Divi melni, bet viens balts. Tie ir viņa uzticamie kraukļi. Mazliet par tiem pastāstīšu.
Īgņa:
Īgns.
Skrāpis:
Mazliet dumjš visjaunākais no trim, arī ļoti ēdelīgs.
Pieniņš:
Balts, vecs, akls krauklis.
Tātad tagad Jūs zinat par kraukļiem un varu turpināt stāstu. Mūsu 13 gadīgais zēns pietuvojas restorāna aizmugures ieejai. Vīņš zin to, ka cilvēki ne vienmēr apēd visu tāpēc viņš atver Lielu miskasti un tur ir KARTUPEĻI FRĪĪ!!!! Zēns nebija ēdis divas dienas kartupeļi bija DIEVĪGI. Viņš sadzird soļus un mazajā ieliņā parādas četri stāvi. -Ei!- uzsauca garākais no tiem . – Lasies prom no mūsu krājumiem!- Tad viņi piespiež zēnu pie zemes un draud tam nogriezt…….Labi! Es domāju ka jums pietiks lasīt šo te “Vardarbību” tāpēc pastāstīšu jums kas notiek pārējā grāmatā.
Krā dzīvo savu nabadzīgo dzīvi līdz no cietuma izbēg 3 cietumnieki izmukšanas naktī cietumnieki uzbrūk cietuma direktoram un viņa meitai. Par laimi Krā ar saviem kraukļiem viņus izglābj. Krā iedraudzējas ar Lidiju, kura ir cietuma direktora meita. Lidija ir okšķerīga meitene kura pat man nepatīk. Krā zina, ka būs jāstājas pretī cietumniekiem, tie jānoķer un jāuzzina ko tie vēlas. Gāmatas beigās viņš protams cīnās ar ļaundari kurš nonāvēja viņa vecākus un protams, ka beigās mēs zinam kurš uzvarēs. Protams, ka tas ir KRĀ kurš to būtu domājis.
Kā jau iepriekš Grāmatu neiesaku bērniem, kuri vēl nav desmit gadus veci, bet pārējiem tiešām šī grāmata ir jāizlasa.
Tad jau laikam tiksimies nākamreiz. Uzredzēšanos lasītāsj!
Mans uzdevums bija izlasīt grāmatu kura ir detektīvromāns, kuras autora vārdā vai uzvārdā ir “i” burts un, kurai ir vismaz 156 lapaspuses. Es atradu šo grāmatu, parmeklējot grāmatu plauktus.
Grāmatā Džeimss Bonds jeb aģents 007 dodas uz Ņujorku, jo ir saņēmis uzdevumu no M, jeb galvenās pārvaldes priekšnieka, lai atrastu un iznīcinātu misteru Bigu- Hārlemas karali un izsmalcinātu noziegumu meistaru.
Ļoti īss apraksts par galvenajiem varoņiem:
Džeimss Bonds- aģents no Anglijas ar rētu uz pieres, ģērbies uzvalkā, noslēpumains un labi trenēts.
Leiters-Džeimsa Bonda pavadonis ASV no Centralās izlūkošanas pārvaldes – dzīvespriecīgs.
Misters Bigs-bīstams noziedzinieks ar velnišķīgu raksturu. Šī kunga galva līdzinās milzīgai futbolbumbai, acis viņam ir tik tālu viena no otras, ka, ja mēģinātu ieskatīties tajās reizē, to nevarētu izdarīt.
Solitēra- mistera Biga nākotnes sieva pret pašas gribu un Džeimsa Bonda mīļotā ar dzelžainu raksturu un īpašām spējām.
Ņujorkā Džeimss Bonds nevis atrod misteru Bigu, bet Misters Bigs atrod viņu un izprašņā par to, ko viņš dara Amerikā. Aģents 007 viņam samelo. Misters Bigs neuzticas Bondam, tāpēc pasauc kādu sievieti no Haiti, kuru viņš ir iesaucis par Solitēru. Solitērai piemīt mistiska spēja noteikt vai kāds melo, vai saka patiesību. Džeimsam Bondam paveicas,jo viņai Džeimss Bonds patīk un tāpēc viņa samelo misteram Bigam, ka viņš saka patiesību. Džeimss Bonds ar Solitāru aizbēg, lai izsekotu misteru Bigu uz kādu viņam piederošu haizivju apsēstu salu. Vairāk es nestāstīšu, lai nebojātu lasītprieku.
Man grāmata ļoti patika. Parasti nesajūsmina detektīvromāni, bet šī grāmata ir izņēmums. Grāmata ir ļoti interesanta, varbūt dažreiz grūti izsekot līdzi varonim, kas notiek, bet pārsvarā viegli lasāma.
Šīs mājas lasīšanas uzdevumu, kas būs jāpilda kādam citam, katrs skolēns varēja izdomāt pats. Uzdevumi bija ļoti interesanti, un mēs to domāšanai piegājām radoši, taču dēļ šī brīža situācijas bibliotēkas ir slēgtas un lasām kādu grāmatu, kas ir mūsu mājas bibliotēkā. Mans uzdevums bija ļoti patīkams – jāizlasa grāmata, kuru ir lasījuši mani vecāki. Tā kā uzdevumam atbilstošas grāmatas manās mājās ir vesels lērums, nolēmu, ka būs interesanti, ja tomēr izpildīšu doto uzdevumu.
Palūdzu mammai un tētim nosaukt interesantas grāmatas, kuras paši ir lasījuši un iesaka izlasīt arī man. Abu sarakstos viena no pirmajām grāmatām bija Ēriha Kestnera grāmata “Punktiņa un Antons”, tāpēc nolēmu izlasīt tieši šo grāmatu.
Šī grāmata stāsta par mazu meitenīti vārdā Punktiņa, kura man savā ziņā atgādina Pepiju Garzeķi. Viņa ir ļoti enerģiska, jautra, meitenei piemīt ļoti plaša fantāzija, bet viņa ir ļoti labsirdīga – nu gluži kā Pepija! Lielākā atšķirība starp meitenēm ir viņu vecāki (vai to trūkums). Punktiņa aug ļoti bagātā ģimenē – viņas tētis Poges kungs ir spieķu fabrikas direktors, viņš ir apaļīgs vīriņš ar tikpat apaļām brillēm. Viņas mamma nestrādā, viņa caurām dienām izbauda dzīvi – apmeklē baletu un operas izrādes, ģērbjas visdārgākajās drēbēs un par mazo Punktiņu īsti neuztraucas, kā var nojaust – Punktiņas mamma nav tā labākā un iecietīgākā māmiņa pasaulē. Viņa ir apburoši skaista, bet starp mums runājot, viņa ir arī nepārspējami neciešama. Meitenīti pēc skolas pieskata garā, vājā un savādā bērnu audzinātāja Andahtas jaunkundze. Resnajai Bertai viņa dikti nepatīk. Ā, aizmirsu jūs iepazīstināt ar resno Bertu! Berta ir ģimenes kalpone, viņa ir izpalīdzīga un labsirdīga (par Bertas izskatu jūs paši visu sapratāt). Ļoti svarīga ģimenes sastāvdaļa ir Punktiņas mazais, brūnais takšelis vārdā Pifka (manuprāt, nav ilgi jādomā, kas ir sunīša vārda autors). Šī interesantā ģimenīte dzīvo Berlīnē, lielā dzīvoklī netālu no Reihstāga krasta. Viņi dzīvo ļoti pārticīgi un bagāti, atšķirībā no kāda cita Berlīnes iedzīvotāja…
Punktiņas labākajam draugam Antonam Gastam dzīvē nav tik ļoti paveicies. Antons dzīvo vecā un noplukusī daudzdzīvokļu ēkā ar savu slimo māmiņu. Viņam ir daudz pienākumu – jāslauka grīdas, jātaisa ēst, jāaprūpē slimā māmiņa, jāmācās, jāpilda mājasdarbi un kaut kā arī jāpelna nauda…. Es domāju, ka saprotiet, ka jebkuram cilvēkam, kur nu vēl bērnam, šie darbi ir par daudz. Bet es jums nepastāstīju, cik Antons, kā Punktiņa teiktu, ir varens zellis. Viņam ir ļoti liela sirds, viņš ir ļoti izpalīdzīgs, sirsnīgs, čakls, godīgs, drosmīgs un ļoti, ļoti pieklājīgs. Pats autors grāmatas nobeigumā raksta, ka viņa skaistākais atalgojums būtu, ja mēs apņemtos kļūt par tikpat labiem cilvēkiem, kāds ir Antons.
Iepazīstināju jūs ar grāmats vidi. Ja es izlasītu šādu aprakstu, es ļoti apsvērtu domu izlasīt šo grāmatu. Domāju, ka arī jūs esiet ieinteresēti un vēlieties zināt, kas ar šiem cilvēkiem grāmatā notiek. Es patiešām jums iesaku izlasīt šo grāmatu un iepazīties ar tās interesantajiem un neparastajiem notikumiem.
Grāmatā ir brīnišķīgas ilustrācijas, kuras zīmējis Valters Trīrs. Grāmatas varoņi ir uzzīmēti ļoti izteikti un atbilstoši viņu vizuālajam aprakstam grāmatā. Šīs ilustrācijas padara grāmatu daudz interesantāku un starp visiem melnajiem, vienmuļajiem burtiem, piešķir tai dzīvīgumu.
Nevaru nepieminēt arī to, ka man ļoti patīk interesanto vārdu un vārdu salikumu izvēle, kuru autors bieži izmanto. Tā ir ļoti asprātīga un liek pasmaidīt. Rakstnieks arī izdomā pats savus vārdus, lai visu, ko vēlas pateikt, varētu spilgtāk un interesantāk paskaidrot un aprakstīt.
Īss, bet autoru raksturojošs citāts:
“Direktors Poge vēl bija savā spieķu fabrikā. Cienītā kundze atradās guļamistabā un izklaidējās ar migrēnu”
Kā jau minēju, šo grāmatu ir sarakstījis Ērihs Kestners, mums visiem labi pazīstamais pasaulslaveno bērnu grāmatu autors. Šajai grāmatai Kestners katras nodaļas beigās ir ievietojis pārdomas par nodaļu. Šajās slīprakstā uzrakstītajās pārdomās rakstnieks izpauž savas domas par dažādām lietām, kas ar varoņiem notiek un tās pielīdzina ikdienas situācijām. Autors piemin, ka šīs pārdomas vairāk domātas pieaugušajiem, tikmēr tevi, kā lasītāju, uzrunā kā bērnu. Tas man ļoti patīk. Viņš savas pārdomas raksta par nabadzību, drosmi, lepnumu un dažādām citām tēmām, par kurām ir šīs nodaļas.
Es ticu, ka ikviena cilvēka sirdij, tāpat, kā manai, īpaša vieta ir atvēlēta tieši Ēriha Kestnera brīnišķīgajām un ietekmīgajām grāmatām. Tās ir ļoti sirsnīgas un lasot tās, nenobirst viena asariņa vien. Tās patiešām liek aizdomāties par savu dzīvi un novērtēt visu, kas mums ir dots. Tieši tāpēc man tik ļoti patīk šī un visas pārējās Kestnera grāmatas. Es no sirds ikvienam iesaku izlasīt jebkuru no šī autora darbiem, neatkarīgi no vecuma vai mīļākā grāmatu žanra, pie kura cieši turieties un nelasiet citu veidu grāmatas. Es apsolu – šo grāmatu jūs atcerēsieties vēl ilgi un tā jūs neatstās vienaldzīgus!
Sveiki!:) Mans izaicinājums uz šo mājas lasīšanu bija izlasīt romānu, izvēle bija ļoti liela, jo nebija jāizvēlas ar noteiktu pirmo burtu nosaukumam vai krāsu grāmatas vākam. Izvēlējos lasīt Nikolas Jūnas grāmatu ”Viss, itin viss”.
Grāmatas galvenā varone ir meitene, vārdā Madelina, jeb Madija, kā viņu sauc visi radinieki un draugi. Meitene slimo ar SKID, tas ir smaga kombinēta imūndeficīta paveids, tas nozīmē, ka Madija vispār nedrīkst iet ārā no savas mājas- JEBKAS var pasliktināt viņas veselību. Tā arī ir, viņai grāmatas sākumā palika astoņpadsmit un sava mūža laikā viņa nav bijusi ārā no mājas nevienu reizi. Madijas dzīve ir garlaicīga, katru dzimšanas dienu viņa pavada spēlējot galda spēles ar māti, brīvajā laikā mācās tālmācību un lasa grāmatas, bet viss mainās brīdī, kad kaimiņmājā ievācas kāda ģimene. Ģimenē ir kas tāds, kas piesaista Madiju- Olijs, puisis ģērbies viscaur melnā, muskuļots un ļoti simpātisks. Abu pusaudžu istabas logi ir viens otram tieši pretī. Dažas dienas pēc ģimenes ievākšanās Olijs un Madija sāk sarakstīties, uzdod viens otram dažādus jautājumus par dažādām tēmām. Drīz vien Madija pierunā savu medmāsu Karlu, lai atļauj uzaicināt Oliju uz mājām, mammai nezinot, Karla negribīgi piekrīt. Viņi satikās un, protams, kā jau romānā, iemīlējās viens otrā. Pagāja dienas, viņi satikās vēlreiz…tad Olijs sāka iet skolā, bet Madija mācījās no mājām, kā jau allaž to bija darījusi. Pēkšņi meitenes mamma uzzina par tikšanās reizēm un to, ka vainīga ir Karla, tādēļ viņa atlaiž Karlu no darba. Sāk strādāt jaunā medmāsa, kura Madijai galīgi nepatīk, jo meitene bija ļoti pieķērusies Karlai. Mamma aizliedz Madijai sarakstīties ar Oliju un internetu pieslēdz tikai tad, kad tas nepieciešams mācībām. Madija vairs nevar izturēt mammas aizliegumus un kādā naktī izdomā bēgt prom uz Havaju salām, kopā ar savu mīlu Oliju. Puisis saka, ka tas ir bīstami, bet Madija viņam samelo, ka viņai ir zāles, kuras palīdzēs veselībai, ja tā pasliktināsies. Tā nu abi dodas ceļā, pavada tur dienu, bauda sauli, okeānu, Madija pirmoreiz iepazīst pasauli, sajūt to uz savas ādas, viss ir lieliski līdz brīdim, kad naktī Madijai apstājas sirds. Viņu aizved uz slimnīcu un pēc pavadītas dienas slimnīcā, meitene kopā ar Oliju dodas atpakaļ uz mājām, nonākusi mājās viņa saņem e- pastu no Havaju salu ārstiem, viņiem šķiet, ka meitene nemaz nav slima un mierīgi varēja pavadīt laiku ārā, kā visi parasti cilvēki, šī ziņa Madiju satriec un viņa tam nespēj noticēt. Kad Madija bija pavisam maza viņas tēvs un brālītis gāja bojā, Madijas māte tā arī nespēja tikt pāri viņu nāvei, tādēļ sameloja meitai, jo baidījās, ka šī pasaule sievietei atņems arī viņu, vienīgo cilvēku, kas palicis viņas dzīvē. Ja vēlies uzzināt, kas tālāk notiek šajā grāmatā, izlasi.
Gribi nolēkt no augstas klints?- viņš, acīm zibot, noprasa. -Es neprotu peldēt, – atgādinu viņam. – Mazliet slīkšanas nevienam nekaitē, – teic puisis, kurš reiz brīdināja mani, ka jūra esot nežēlīga un nemēdzot piedot.
No grāmatas.
Mīlestība var nogalināt, bet es labāk esmu dzīva , nevis tikai dzīvoju.
No grāmatas.
Reiz teicu Olijam, ka savu sirdi pazīstu labāk par visu citu, un tā joprojām ir patiesība. Pazīstu vietas savā sirdī, taču to nosaukumi ir mainījušies.
No grāmatas.
Man grāmata ļoti patika, tā bija aizraujoša, patika arī galveno varoņu attieksme. Šī grāmata ir uzrakstīta nedaudz savādāk, kā citas, šeit nav tikai teksts, te ir arī mazi zīmējumi ar iekšā ierakstītu tekstu, domāju, ka grāmata ir piemērota vairāk pusaudžu auditorijai, jo pusaudži varētu labāk izprast varoņu jūtas, tāpēc iesaku izlasīt visiem pusaudžiem, kuriem patīk piedzīvojumiem pilni romāni.:)
Šī Viljama Goldinga grāmata stāsta par zēnu bariņu, kas izglābušies pēc aviokatastrofas uz eksotiskas salas, kurā ir spoža saule, dienvidu augļi, silts okeāns un neviena pieaugušā!
Nonākuši uz šīs salas puiši izvēlās vadoni – Ralfu, kura galvenais mērķis ir panākt zēnu izglābšanu un viņa padomdevējs resnais Ruksis, kurš noteikti ir visgudrākais no visiem, bet neviens viņu neuztver nopietni, dēļ viņa neveikluma, resnuma un valodas traucējumiem. Viņi nolemj dzīvot saskaņā ar pašu izdotiem likumiem, kurus ar laiku kāds izdomā pārkāpt. Ralfs iedomājās par signālu, kā varētu izglābties – iekurinot ugunskuru ar dūmiem uz augstākās vietas salā. Ja garām brauks kāds kuģis un ieraudzīs dūmus, viņus izglābs un laimīgi visi brauks mājās…
Vienreiz puišiem bija sapulce un agresīvais Džeks, kuru nodarbina tikai medības un izdzīvošana konkrētajā mirklī. Viņš ierosināja, ka jāievēl cits vadonis, tas varētu būt viņš pats, bet visi klusēja. Tādēļ pusaudzis sadusmojās un aizgāja prom pats savā nodabā. Vēlāk viņam pievienojās gandrīz visi lielie puiši, jo Džeks stāstīja viņiem, ka būšot izklaides un mielasti, ies jautri. Tikmēr Ralfs, Ruksis, pārējie mazie zēni un dvīņu brāļi palika vieni paši, domājot par ko svarīgu, kā izglābšanos. Un tad viss sagriežas ar kājām gaisā, sala pārstāj būt labvēlīga – pusaudži nojauš, ka džungļos vai okeānā slēpjas nezināms briesmonis. Džeka komanda sāk karot pret vājo Ralfa grupu, kā spēlē, kurā izdzīvo stiprākais.
Viljams Goldings (no 1911. gada 19.septembra līdz 1993. gada 19. jūnijam) bija britu rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs.
Šajā sarežģītajā situācijā, kad bibliotēkas nestrādā, nācās lasīt kādu no grāmatām, kas bija man mājās. Pabeidzot lasīt šo grāmatu, nemaz negaidīju tādu iznākumu, domāju, ka tā būs parasta grāmata par zēniem uz salas. NĒ! Sākums bija mānīgi mierīgs, plūstošs, bet beigas šausmu pilnas. Vienīgi izlasot grāmatu joprojām nesaprotu, kāpēc tās nosaukums ir ”Mušu valdnieks”. Vēl man grāmatā traucēja lielais varoņu daudzums – no visa bara varēja atšķirt tikai kādus 5 zēnus, pārējie saplūst vienā masā un daudzie vārdi mulsina, ir grūti izsekot, kas ko darīja un kāpēc. Kopumā ļoti interesanta grāmata, kurā daudz cilvēcības un pamācība par savstarpējām attiecībām!
Sveiki, šī ir mana pirmā reize rakstot, ceru ka jums, lasītājiem patiks.
Es nedaudz pastāstīšu par grāmatu, kuru lasīju. Grāmatas autors ir Radjeds Klipings un interesantos, melnos zīmējumus ilustrēja Edvīns Andersons. Stāsts par cilvēku, kurš uzaudzis džungļos, pie plēsīgiem dzīvniekiem ir ļoti populārs. Ir dažādas filmas un citas līdzīgas grāmatas.
Kāda vilku ģimene, klaiņojot atrod mazu cilvēku, kas tikko spēj noturēties uz kājām. Viņi paņēpa to pie sevis un iesauca par Maugli-vardulēnu. Radās domstarpība starp cilti, ko gan iesākt ar šo mazo cilvēku? Džungļu likums saka: ja izceļas domstarpības par to, vai uzņemt kādu Bārā vai ne, tad vismaz diviem jāgalvo par viņu. Pirmais kurš uzdrīkstējās ko teikt bija vienīgais no citas zvēru cilts, kurš drīkstēja piedalīties Bara padomē- Balu. Lācis, kurš ēd tikai riekstus un medu gribēja labu mazajam cilvēkbērnam. Viņš pieteicās pats viņu apmācīt. Bet vajag taču otru balsotāju. Tad kā melna ēna, no tumša stūra iznāca melna pantēra un apgūlās laukuma vidū. Melnā pantēra – Bagira atļāvās runāt. Visi no viņas baidījās, cik viņa viltīga. Bagira neuzticējās mazulim, bet Balu pierunāja viņu un visus citus Bara padomē.
Pēc kādiem 10 vai 11 gadiem vilcēni jau bija izauguši, kamēr Mauglis vēl bija tikai bērns. Viņš bija kļuvis ļoti stiprs, jo viņam bija daudz laika/nebija skolas par ko uztraukties. Viņš tikai ēda, gulēja un medīja. Viens no pirmajiem piedzīvojumiem (grāmatā) bija kad Bagira lika viņam atnest ”Sarkano puķi”. No uguns visi tik ļoti baidījās, ka vārdu pat bija bail teikt. Pievakarē viņš devās cauri džungļiem uz tuvāko ciematu. Kad Mauglis dabūja ”Sarkano puķi” viņš to glabāja un saudzēja, baroja ar maziem zariņiem un skatījās cik skaisti tā deg. Un tālāk es ja godīgi, īsti nesapratu.viņš atnāca atpakaļ un Bars pret viņu sacēlās un Mauglis viņiem draudēja ar ”Sarkano puķi”. Viņš iecēla sevi/CILVĒKU par karali un tad pats aizgāja no cilts. Nākamie stāsti tiek stāstīti ILGI pirms Mauglis aizgāja no Bara. Stāstīts cik grūti un ilgi viņam bija jāmācās visi Džungļu likumi, dzīvnieku valodas un pieklājības. Viņu mācīja Balu. Un Bagira norādīja Balu kā labāk mācīt. Tu domā ko viņa ieteica? (drošvien ka nē) Bet ja gribi uzzināt, izlasi DŽUNGĻU GRĀMATU. Iepazīsties ar Maugļa-vardulēna draugiem un ienaidniekiem.
Man grāmata šķiet dīvaina, bet patīkama. PS. nezinu kā lai pasaka, bet šajā grāmatā ir divas grāmatas, tā kā divas nodalas/daļas.
Šoreiz pastāstīšu par Kasandras Klēras grāmatu “Kaulu pilsēta”. Tā ir pirmā grāmata sešu grāmatu sērijā. Ievadvārdi skan: “Piesprādzējieties cieši – jūs gaida stilīgs, seksīgs un elpu aizraujošs ceļojums!”.
Grāmatas galvenie varoņi ir pusaudži. Klerija ar savu labāko draugu Saimonu dodas uz klubu “Pekle”, kur viņa pirmo reizi ierauga Džeiku. Viņa seko zilmatainam puisim uz noliktavu, uz kuras durvīm ir uzraksts ” Ieeja aizliegta”. Tur viņa pirmo reizi uzzina kaut ko par Ēnu pasauli. Klerija redz to, ko viņas draugs Saimons nepamana. Tas pārsteidz arī Ēnu medniekus.
Dažas stundas vēlāk viņa sēž dzejas lasījumos un saņem mātes palīgā zvanu. Kad Klerija ierodas dzīvoklī, viņa mammu neatrod. Viss dzīvoklis ir izārdīts, tur ir noslēpies pūķdēmons. Viņa pārbīstas. Sākas Klerijas pirmā cīņa uz dzīvību un nāvi.
Kas notiek tālāk? Kur ir Klerijas māte? Kas ir Ēnu mednieki? Kas ir šis noslēpumainais Džeiks? Kas ir Klerijas tēvs īstenībā?
Ja gribi atrast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem. Ja es Tevi ieinteresēju. Atver grāmatas pirmo lappusi! Elīna Zālīte (http://dgpyfrom.wordpress.com) par šo grāmatu ir rakstījusi: “Katra grāmatas lappuse ir kā bumba ar laika degli- īsta eksplozija, kas nerimst līdz nākamajai lappusei”.
Grāmata ir tulkota 34 valodās. Grāmatas autore Kasandra Klēra ir dzimusi Teherānā, bērnībā daudz ceļojusi, tagad dzīvo ASV Bruklinā. Vairāk vari izlasīt www.cassandraclare.com
Kad es izlasīju pirmo grāmatu, es gribēju lasīt arī pārējās grāmatas. Šī grāmatu sērija iepatikās mūsu ģimenei.
Tesas Džeritsenas grāmata ”Ķirurgs” ir detektīvromāns, kurā ir spriedze un asiņaini sižeti.
Grāmatā ir par to, kā detektīvs Tomass Mors ir spiests doties ātrāk projām no atvaļinājuma, lai kopā ar izmeklētāju Džeinu Rizdoli atrisinātu kādu nežēlīgu slepkavību. Saprotot, ka lieta nav tik vienkārša izmeklēšanā iesaista vēl 3 detektīvus un viņi kopīgi sāk darboties.
Ķirurgs sākumā izgriežot sievietei orgānu, tad liek viņai mocīties un nobeigumā pārgriež viņai kaklu. Izskatot lietas materiālus detektīvi atklāj, ka gadu atpakaļ bija notikusi vēl kāda slepkavība, kurai nepietiekamu pierādījumu dēļ tika slēgta izmeklēšana. Meklējot, kas ir saistīts ar slepkavību viņi uziet slimnīcas ķirurģi sievieti vārdā Katrīna Kordela. Katrīnai divus gadus atpakaļ bija uzbrucis Endrjū Kapra un sasējis viņu ar virvēm, bet sieviete bija atbrīvojusies un nošāvusi viņu ar revolveri, tādēļ detektīviem nav ne mazākās nojausmas kurš vārētu būt ”ķirurgs”. Ar laiku notiek vēl 2 slepkavības un tās katru reizi notiek un izskatās identiski. Kaut gan tas bija divus gadus atpakaļ, bet tomēr stiprā un neievainojamā Katrīna ar katru slepkavību kļūst aizvien vājāka un vieglāk iebiedējama. Sievietei ļoti palīdz detektīvs Mors, un runājoties biežāk viņiem sāk rasties abpusējas jūtas. Grāmatas nobeigumā ir vairāki pavērsieni. Kādi? To tu noskaidrosi grāmatā…
Grāmata ir brīnišķīga! Man ļoti patika! Tā romantika, spriedze, asinis un šausmas, kas bija lasot grāmatu ļoti aizrāva. Detektīvu bija viegli lasīt, jo šis žanrs tik ļoti patika un piesaistīja mani (parasti, ja grāmata nepiesaista, tad ļoti grūti pieķerties un izlasīt). ”Ķirurgu” iesaku lasīt tiem kam patīk ļoti daudz asiņu, sīki aprakstīts, kā slepkavas nogalina savus upurus un detektīvromāni. Neiesaku tiem, kuriem ir vāji nervi un nepatīk, kas līdzīgs šausmu filmām.
PAR AUTORI…
Tesa Džeritsena (1953) ir mediķe un vairāku starptautiski atzītu bestselleru autore. Tā, kā Džeritsena ir mediķe, tad viņa ļoti sīki un detalizēti varēja aprakstīt operācijas un noziegumus ”Ķirurgā”. Lasot citas atsauksmes Tesa savās grāmatās vienmēr ir spējusi saglabāt intrigu tā, lai lasītājs vēlētos to izlasīt līdz galam.
Sveiki, šoreiz būs stāsts par Kerijas Drūrijas detektīvromānu ”Septītā kamera”, ceru ka jums būs interesanti.
Visas grāmatas pamatā ir kāda negodīga tiesu sistēma, kur slepkavībā apsūdzēts cilvēks septiņas dienas iet cauri katrai kamerai sākot ar pirmo un beidzot ar pēdējo, kurā gaida elektriskais krēsls, lai izpildītu nāves sodu. Par to vai apsūdzētie ir vainīgi vai nav, lemj skatītāji jeb precīzāk visi kuriem ir pieejams internets. Šajā stāstā apsūdzētā ir sešpadsmitgadīgā meitene Marta Hanidjū. Grāmata sākās ar teikumu:”Bēdz!”. Džeksons Peidžs- ietekmīgais vīrietis, kuru nošāva. Marta bija iemīlējusies un, protams, mīlēja līdz pat grāmatas beigām Džeksona adoptēto dēlu- Aizeku un, protams, ka viņš viņu arī mīlēja, par viņu ģimeni ir garš stāsts, tādēļ ja gribi uzzināt drāmu, kas risinājās šajā grāmatā, lūdzu izlasi pats, atgriežamies pie stāsta… Marta nemaz nebija tā, kas nošāva Džeksonu, viņu nošāva Aizeks, bet viņš to darīja Martas dēļ, jo Džeksons ienīda Martu un viņas māti, kuru, starp citu, viņš pirms daudziem gadiem nogalināja. Visu grāmatas laiku risinās mīlestība, izmisums, dusmas, prieks, u.t.t. Ja tu gribi zināt visu daaaaaaauudz sīkāk, tad izlasi šo grāmatu un tu visu sapratīsi. Grāmatas beigas ir par elektrisko krēslu, bet es tev neteikšu vai viņa saņēma strāvas triecienus, izlasi pats/i.:)Un es biju diezgan šokēta, grāmatas beigas mani satrieca un, ja godīgi bija mazliet bēdīgi, bet pavisam noteikti negaidīti.
Man nelikās, ka grāmata, kuru es neņemtu varētu kļūt par manu mīļāko grāmatu, ko jebkad esmu lasījusi, bet tā notika, šī grāmata tik tiešām tagad ir mana mīļākā. Grāmata ir ļoti emocionāla un skaista, ja tev patīk detektīvgrāmatas ar negaidītām beigām par mīlestību un cilvēku attiecībām, cenšanos palīdzēt kādam no visas sirds, lai izglābtu, tad šī grāmata ir tieši priekš tevis.:)
Atklāti sakot, es nekad nevarēju iedomāties, ka kādreiz izlasīšu vispār kādu šāda tipa grāmatu. Te nu es esmu, un pat apmierināta ar tām emocijām kuras guvu lasot šo grāmatu!
Ja kāds vel nezin, tad Kristaps Porziņģis ir viens no Latvijas labākajiem basketbolistiem kas šobrīd spēlē NBA
Tātad…šo grāmatu ir sarakstījis Kristapa brālis Jānis,kur viņš pauž savas, gan citu domas, atskatoties Kristapa bērnību un basketbola pirmsākumiem. Protams grāmatas sākumā Jānis pastāsta par sevi un Kristaps arī iejaucas ar savu skatījumu dažādās situācijās. Šajā grāmatā sīki un smalki aprakstītas katra detaļa, kā piemēram, kāda ir bijusi viņa bērnība.
Grāmatā stāstīts, kā Kristaps atšķīries no citiem un cik ļoti viņu viņu vienmēr atbalsta brāļi. Kristaps vienmēr mācījās un uzturējās kopā ar vecākiem puišiem, tas viņu motivēja darīt vairāk lai tiktu viņiem līdzi. Kristaps jau 14 gadu vecumā jau aizbrauca mācīties uz Sevilju, Itālijā. Šis viņam un viņa ģimenei bija ļoti grūts lēmums. Pirmais gads bija ļoti grūts un mokošs. Tajā laikā Kristapu pieskatīja viņa brālis, Jānis. Bija dažādi lieli izaicinājumi kas nāca viens pēc otra, bet Kristaps nepadodas. Viņš tekoši iemācījās Spāņu valodu kura viņu ilgu laika periodu dzina izmisumā. Visgrūtākais brīdis šo visu septiņu gadu laikā ir sacensības…Eiropas čempionāts kurš tieši šajā gadā norisinājās Latvijā. Šajā periodā Kristapam bija tikai 17 gadi. Visbeidzot 2013. gadā Kristapu aicināja spēlēt NBA, taču bija jāiztur nopietnas pārbaudes un jāparāda ko spēj. Kristapa šo piedāvājumu noraidīja, jo nešķita gatavs vel dzīvei citur un vēlējā pabeigt iesākto Itālijā. Pagāja gads un Kristaps rādija ko spēj NBA komandai. Protams, viņu pieņēma! Pēc kāda laika pilntiesīgi sāka spēlēt NBA komandā ” Knicks’.’ Kā viņam iet pa spēlēm lasi tālā pats. Varu tik teikt to,ka tu nenožēlosi!
7. klases blogs 