Ieraksti, diskusijas, bildes

Šoreiz mājas lasīšanas uzdevums man bija izlasīt grāmatu ko ir lasījis kāds no maniem vecākiem,kad viņi bija mana vecuma.Es ar šo uzdevumu vērsos pie tēta,jo viņš grāmatas lasa daudz vairāk nekā mamma. Man ir 14 un manam tētim bija ap 15 kad viņš lasīja šo grāmatu. Tētis man ieteica lasīt šo grāmatu-Džeimss Heriots:Ja vien viņi prastu runāt.

Grāmatas žanrs ir autobiogrāfīja. Džeims ir tikko kā beidzis koledžu un meklē sev stabilu darbu kā vetārsts. Viņš dzīvo Anglijā,kādā mazā Jorkšīras ciemā. Šai ciemā viņš dzīvo 7 mēnešus un ir sadraudzējies ar dažiem tā iemītniekiem.

Grāmatas pirmajā nodaļā viņš tiek izsaukts uz fermu,lai palīdzētu govij piegādāt mazulu. Dzemdības bija sarežģītas taču Džeimss ar to tika galā. Fermeris kā arī viņa draugs bija pārsteigts,jo procedūra bija ievilkusies vairākas stundas. Viņš ļoti vēlējās viņam pateikties par šo,tādēļ viņš aizlika kādu labu vārdu Zigfrīdam Farnonam. Zigfrīds ir pētniecības padomes veterinārārsts,kurš piedāvā Džeimsam darbu. Kuru viņš protams pieņem,jo viņa koledžas biedri nav spējuši sev atrast “labu” darbu.

Pēc šī sākās visi viņa piedzīvojumi. Izrādās ka angļu fermeri ir spītīgi un paļaujas tikai uz vecmodīgām metodēm un iebilst pret Džeimsa jaunmodīgajām metodēm. Tas traucē viņa darbam,jo sanāk strīdi ar klientu un ja klients ir ar īsu pacietību var klāties plāni. Manuprāt ja tu izsauc vetārstu tev vajadzētu viņam uzticēties,jo viņš galu galā ir speciālists šai jomā. Šādi strīdi var ieilgt un tas patērē daudz laiku. Tas ir slikti,jo dzīvnieks var būt uz miršanas robežas. Ja tā ir un dzīvnieks neidzīvo jau sadusmotais fermeris var vainot pie visa viņu,kas ļoti var ietekmēt viņa reputācīju.Piedzīvojumi tiek stāstīti ar humoru. Kas ir jauki,taču tie tiek stāstīti viens pēc otra un ar laiku tie vairs nav uzjautrinoši,bet apnicīgi. Protams ir arī bēdīgi notikumi. Pāris vietās viņš izsaka domas par mūsdienā vēl aktuālām tēmām,piemērām par mazu pensiju. Kā vetārsts viņš daudz brauc un sastop daudz dažādu cilvēku. Ieejot kāda mājā var pateikt kāds cilvēks ir un kā viņam klājās. Dažreiz tie bija cilvēki gados un tādēļ arī viņš piemin mazās pensijas.

Strādājot kopā ar Zigfrīdu viņš sāk viņu iepazīt tuvāk. Un man Zigfrīds ļoti nepatīk,jo viņam patīk Džeimsam mācīt kā pareizi dzīvot. Tas ir normāli vēlēties kādām palīdzēt,bet Zigfrīdz ir visai bezrūpīgs ar savām mantām,piemēram viņš ar mašīnu ļoti ātri traucas lejā pa kalniem neievēro ceļa satiksmes noteikumus vai pat sēžās pie stūrēs dzērumā! Taču vienlaidzīgi viņš aizrāda Džeimsam par to ka vecā mašīna(mašīna pa tiešām bija ļoti veca. Tik veca ka braucot tā čīkstēja bija norūsējusi un pa jumtu lietus laikā iekšā lija ūdens)patērē par daudz degvielas. Tas nozīmēja ka Džeimss braucot par ātru. Lai gan tā nav taisnība. Vēl Zigfrīdam bija šausmīga atmiņā,tāpēc viņš bieži aizsūtīja Džeimsu pie nepareizā klienta,bet beidzot Zigfrīds to izbaudīja pats uz savas ādas un viņš nebija apmierināts. Taču pie tā viņš vainoja Džeimsu. Man ļoti nepatīk ka cilvēki māca kā otram dzīvot,bet vienlaicīgi šis cilvēks dara visu pretējo savam viedoklim.

Visam šim pavidu ierodas Zigfrīda brālis Tristans kurš atfriezies no koležas un nav noliecis 1 no 2 eksāmeniem. Patiesībā Tristans nav nolicis abus eksāmenus un viņā brālis ar to nav apmierināts un cenšas no Tristana izdīt slinkumu. Taču Tristans tik viegli netaisās laboties un dēļ šī bieži izceļas dazādi strīdi starp brāļiem. Džeimsam nepatīk šajos strīdos klausīties un tādēļ bieži nakts vidū dodas garā pastaigā. Pa virsu visam šim Tristans ir meiteņu magnēts. Džeims viņu nedaudz apskauž,jo viņam pašam mīlas dzīvē neiet. Tādēļ Tristans viņam izpalīdz nedaudz.

Grāmata īsti nebija priekš manīm. Tā bija pār novecojusi,jo darbības notiek piecdesmitajos gados. Iespējams man tā patiktu vairāk ja tā norisinātos mūsdienās. Grāmatu iesaku cilvēkiem kuri ir dzīvojuši tuvu šim laika posmam,jo lasītājs spēs vairāk iedziļināties grāmatā un just vairāk kopīguma sajūtu. Mūsdienās ir ļoti daudz citu tēmu,kas tīņus intresē.

-Estere

Es rakstīšu par Frančeskas Saimonas grāmatu: Negantā Nika ”Trakais kečups”.

Es šo grāmatu izvēlējos , jo laiku atpakaļ biju izlasījis un man šī grāmata likās ļoti interesanta. Visas Negantā Nika grāmatas kuras man ir , man pašam ļoti patīk.

Grāmatā pirmā nodaļa sākās ar Nika un viņa drauga Dana sacensības, sacensības bija par to , kurš varēja pateikt vairāk apsaukāšanās vārdus. Pirms viņi pabeidza , atskanēja zvans pie durvīm. Kad Dana vecāki atvēra durvis , Niks un Dans dzirdēja soļus tā kā zilonim , viņi gāja lejā skatīties kurš ieradās , un viņi redzēja Riebīgo Rebeku. Vecāki izgājā un Niks Danam iebildēja par Rebekas vājumu – zirnekļi , bet Rebek bija paņēmusi sev draudzeni līdzi kura ne no kā baidās , un tā bija Resnā Reičela, Viņas sūtīja Niku un Danu uz geļam istabu , bet viņi nekur negāja , tad viņas abas skaļi iebļāvās un Niks ar Danu ātri bija guļamistabā. Niks un Dans plānoja , kā padzīt bērnu pieskatītājas. Niks teica Danam: ” Sadabū atslēgas un kādu auklu un sava tēva uzvalku uz pakaramā. Niks sataisīja savu bērnu pieskatītāju biedēkli. Niks gāja lejā pie abām bērnu pieskatītājām un teica ka viņam esot bail un kad viņām ir jāpaskatās ārā pa logu. Abas bērnu pieskatītājās atvēra žalūzijas un kad redzēja kādu siluetu bez galvas , sāka brēkt pilnā skaļumā. Niks teica , lai izejot ārā un paskatās kas tur īsti ir , Rebeka atbildēja neparko un ieslēdzās vannasistabā ar Reičelu. Abi bērni gāja uz virtuvi apēst kūku , ko Dana vecāki atstāja.

Grāmatā nodaļas nav pārāk garas , bet viņas ir ļoti interesantas un es šo grāmatu varētu lāsīt un lasīt un lasīt.

Es visiem ieteiktu šo grāmatu lasīt , jums šī grāmata arī patiks.

Par autoru: Saimona 2008 gadā uzvarēja Britu grāmatu apbalvojumu par gada bērna grāmata. Viņa ir pirmā amerikāniete kura dabūja šo apbalvojumu (Grāmata kura uzvarēja: Negantais Niks un Sniega cilvēks).

Rakstīja: Anrijs Kārlis Meņģelis 7a.

Es runāšu par Džeimsa Patersona grāmatu”Pamatskola mans brālis ir briesmīgi liels melis”. Man šī grāmata ļoti patika, jo šajā grāmatā ir ļoti daudz joku un smieklīgu momentu. No sākuma grāmata nebija nemaz tik interesanta, bet,kad tu tiki līdz apmēram vidus daļai,viņa palika labāka. Grāmatā tiek runāts par Džordžiju Kačedorianu, un viņas dzīvi. Džordžija skolā iet ļoti labi līdz 6. klasei. Tad viņa iestājās “Hillas pamatskolā”, kur gandrīz visi pazina viņas lielo brāli. Viņas brāli pazina tāpēc,ka viņš pārkāpa ļoti daudz noteikumus un darīja blēņas, līdz tam brīdim, kad viņu izslēdza no skolas. Tāpēc visi domāja,ka Džordžija ir tāda pati kā viņas brālis, pat skolotāji domāja tā, kaut gan pirms tam Džordžijai visur bija augstas atzīmes, nevis kā viņas brālim. Dēļ tā,ka skolotāji pat īsti neatļāva Džordžijai runāt, viņa dabūja vairākas zemas atzīmes, un bija ļoti dusmīga par to uz savu brāli. Viņas brāli sauc Reifs. Džordžija un Reifs bieži izjokoja viens otru, piemēram ap grāmatas beigām Džordžija bija izveidojusi mūzikas grupu un Reifs pieteica to grupu uz tādu pasākumu sauktu “Grupu cīņas”, kaut gan Džordžija un viņas grupa bija vienojušās iestāties nākošo gadu, jo viņas domāja,ka nebija vēl tam gatavas, bet beigās grupa nospēlēja ļoti labi. Beigās Džordžija aprunājās ar savu mammu par to, un viņas mamma teica,ka viņa aizies aprunāties par to.

Šo grāmatu es ieteiktu cilvēkiem kuriem patīk komēdija.

Niks Nulle

Šoreiz esmu izlasījis grāmatu par mīlestību un pastāstīšu kāds bija man caļojums caur šīm lapām.

Es vismaz kādas 30 minūtes bibliotēkā staigāju pa ailēm un meklēju kadu normālu grāmatu, jo man neviena ”mīlestības” grāmata nepatika. Visām bija vai nu neinteresants vāks vai nu pēc raksturojuma man tā nepatika. Bet tad es ieraudzīju lielo biti.

Grāmatā ir stāstīts par to, kā meitene vārdā Lēna cenšas piepildīt savu ”trīs punktu plānu”. Tieši pirms viņas dzimšanas dienas, nedēļu pirms kāzām, līgavainis vēsta viņai, ka iemīlejies citā, tad viņa pazaudē savu darbu neveiksmīgi nosūtot privātu e-pastu. Nu gan slikta dzimšanas dienas dāvana.. Ar savu draudzeni Jūliju, brāli Mihelu un tā labāko draugu Benu pēc grūtībām atrod jaunu darbu Lēnai, bet atrast ”pareizo” vīrieti negāja pārāk gludi. Diemžēl par to sīkāk pastāstīt nevaru, jo gandrīz vai katrā lapā atklājās kas pārsteidzošs vai negaidīts. Lielākā daļa grāmatas ir par to kā Lēna cenšas tikt ārā no savas bedres, bet tā arī ievelk savus draugus līdzi.

Autore ir vācu rakstniece Petra Hīlsmane. Romāns ”Kamenes sirdī” strauji pievērsa lasītāju uzmanību un ierindojās ”Speigel” bestselleru saraksta augšā. Rakstiece nav pārāk zināma literatūrā spriežot pēc tā, ka es navarēju atrat internetā pat kā viņa izskatās. Petra Hīlsmane ir sarakstījusi dažas grāmatas, kuras es iespējams izmēģināšu citreiz, protams ja tās arī nebūs sistītas ar mīlestību.

Grāmata man īsti nepatika dēļ tās žanra un stāstījuma veida, bet bija arī daudzas smieklīgas un interesantas ainas. Grāmata man vairāk patiktu, ja visi īsie notikumi nebūtu garāki, nekā tiem jābūt. Daudzviet grāmatā autore kaut kā dažus notikumus, kurus var pateikt dažos teikumos, ir pagarinājusi par vairākām lapaspusēm. Kā daudzi romāni šī grāmata man nelīkas viegli lasāma bet nebija arī tāda, ka pēc katras lapaspuses gribas padoties, tikai pēc dažām lapaspusēm. Romāni man nekad nav patikuši, jo tajos ir šausmīgi daudz cilvēki kuri jaatceras, bet vismaz šī grāmata bija mazliet labāka.

Šo grāmatu neieteiktu tiem, kuri vēlas palasīt kādu spriedes pilnu vai fantāzijas grāmatu, bet ja tu gribi lasīt 330 lapaspuses par mīlestību, droši ķer vien ciet..

Kārlis Stūrmanis 7c

Mans uzdevums bija izlasīt visu grāmatu , kuru man iesaka kāds pazīstams cilvēks. Šo grāmatu man iedeva viens ļoti tuvs cilvēks man un ja godīgi , šāda žanra grāmatas es daudz nelasu , tādēļ man arī bija mazs izaicinājums , teiksim tā. 🙂

Šī grāmata ir kriminālromāns un tās autors ir Edgars Volless.

Šī stāsta galvenie varoņi ir Dens Boundrijs ( saukts arī par Pulkvedi ) , Pinto Silva , misters Kjū , Meisija Vaita un viņas tēvs Solomons Vaits , Strefords Kings un pats Kreica Kalps.

Jau grāmatas pirmajā lappusē notiek jauna vīrieša slepkavība. Šī vīrieša vārds ir Gregorijs. Viņam nebija ne ģimenes , ne pat arī īsti draugu. Gregorijs nodarbojās ar narkotiku tirgošanu , kā arī pats bija narkomāns. Tā viņš ieguva iesauku “Koko” ( saīsināts narkotiku nosaukums ). Viņš bija kaislīgs kāršu spēlmanis un piedalījies bēdīgi slavenā Dena Boundrija mahinācijās. Gregorija līķi aizveda uz morgu. Viņa kabatā atrada metāla kārbiņu ar viņa preci un kārti. Tas bija kreica kalps.

Kādu laiku pēc Gregorija bērēm Pulkvedis saņēma vēstuli ar atzīmi “personīgi”. Viņš atvēra aploksni un tajā atrada tikai spēļu kārti. Viņš nezināja , ka tāda arī bija atrasta Gregorija kabatā un iemeta to papīrkurvī.

Nākamajā nedēļā viņš saņēma tādu pašu aploksni ar kārti , bet šoreiz pāri kārtij ar tinti bija uzrakstīts vārds “Dūzis”. Pēc kāda laika , Dens Boundrijs saņēma vēl vienu vēstuli un vēl vienu kreica kalpa kārti , bet uzraksts uz šīs kārts padarīja viņu domīgu , lai zinātu kas bija rakstīts uz trešās kārts , jālasa stāsts pašam/-i. 😉

Pulkvedis gāja meklēt palīdzību pie viena no saviem sabiedrotajiem – Streforda Kinga. Viņu sarunā tika pieminēts tas , ka Dens Boundrijs esot diezgan veiksmīgs komersants. Tā ir taisnība , jo viņam piederēja daudzas rūpnīcas , kuras viņš ir dabūjis pa diezgan zemām cenām.

3. nodaļā stāstā parādās vēl viens no Dena Boundrija sabiedrotajiem – Pinto Silva. Pinto Silvas varietē “Orfejs” strādāja mis Meisija Vaita. Viņas tēvs bija Pulkveža sabiedrotais. Atklājās tas , ka mis Vaita satiekoties ar Strefordu Kingu ļoti bieži un viņi viens otru mīlot. Solomons Vaits , kuram bija otra lielākā autoritāte uzreiz aiz Pulkveža , neko neesot teicis pārējiem darba biedriem , tādēļ viņi domā , ka viņš varētu būt Kreica Kalps. Pēc kāda momenta atskanēja viņiem nepazīstama balss. Noslēpumainais cilvēks , kurš tērpies viscaur melnā apģērbā ienāca kabinetā un iešāva pa Pulkveža tintnīcu. Svešinieks pēc īsas sarunas ar Boundriju , veikli pasvieda kārti uz Pulkveža galda. Šī kārts bija kreica kalpa kārts. Šis svešinieks nebija neviens cits , kā Kreica Kalps.

Tā turpinās Kreica Kalpa izveidotā spēle , kurā viņš pamazām gāž visu Pulkveža biznesu. Pēdējā nodaļā atklāj Kreica Kalpa identitāti , man tas bija diezgan šokējoši , jo likās , ka pat šis cilvēks nebūtu stāstā minēts.

Kopumā grāmata man ļoti patika un ieteiktu to izlasīt ikvienam , kuram patīk stāsti ar krimināllietām. :))

Paldies par uzmanību!

• Samanta Kvitko 7.a

Šajā reizē lasīju grāmatu, kuru sarakstīja Ēriks Kūlis.

Grāmata stāsta par Herbertu Devīnu, kuru saīsināti visi sauc par Herbu. Herbs ir neliela auguma vīrs – tik vien metrs četrdesmit. Viņam ir divdesmit gadi un mīlestībā Herbam, protams, neveicas. Tomēr viņš ļoti labi māk saprasties ar dzīvniekiem, tādēļ strādā dzīvnieku patversmē. Viņa sapnis ir dogs, liels un dižs suns. Atgriežoties pie viņa mīlestības, puisis bija atradis sev meiteni Daci, bet Herbs nesaprot, “kādēļ?”, jo kura gan grib būt kopā ar tādu vīrieti, kas ir krietni īsāks par meiteni?

Kādu rītu, kad Herbs devās uz darbu pie darba automašīnas tiek piesiets dogs. Zēns jau saprata, ka re! Šis ir viņa sapņu suns un ieved viņu mašīnā. Darbā viņam ir pārinieks vārdā Augusts jeb Gusts. Ir parasta darba diena. Puisis ar savu pārinieku ķer dzīvniekus un tad viņš satiek Ilonu. Ilona strādā labdarības biedrībā. Jūs jau pai nojaušat… Jā, Herbs iemīlas. Tieši tad viņam piezvana Dace un skaļi iebrēc klausulī “Es teve ienīstu!!!”. Dienas beigās, kad suni jau pārbaudīja, Herbs nolēma iedot viņam vārdu – Trojs! Bet tas bija par vienkāršu dižam sunim un vīrs sauna viņu par mesjē Troju. Pēc pāris dienām Herbs jau ir oficiāli mesjē Troja saimnieks.

Herberts ved savu dogu pastaigā un dzīvo ar savu jauno draugu, strādā. Lai cik brīnišķīgi viņš dzīvotu, tā nevar turpināties visu laiku. Jau tuvojoties grāmatas beigām Herba pāriniekam Gustam paliek slikti. Sirdssāpes. Draugs zvana palīdzībai un izdodas izglābt Augustu, tomēr uz neilgu laiku. Nākamajā dienā, kam abi dodas uz vietu, kur jāķer klaidojošie četrkājainie, pārinieks nomirst. Tā nu Herberts Devīns zaudē savu darba biedru, bet tas vēl nav viss…

Vakarā viņam piezvana Ilona un prasa palīdzēt noņemt no koka viņas aizmukušo kaķi Robīti. Pēc mājas mīluļa izglābšanas viņi noskūpstās un dodas uz Herba dzīvokli, kur viņus gaida….. Dace!

” – Vakariņas tevi gaida, mīļais, bet tikai mums diviem! Tantei nāksies palikt tukšā… – viņa, izaicinoši smaidot, sacīja, bet Trojs priecīgi rēja.

– Paldies, Herb… – nobālušām lūpām klusi sacīja Ilona. – Tu patiešām esi monstrs. – Durvis aizcirtās ar tādu spēku, ka pat dogs sarāvās.”

217.lapaspuse.

Herbs sāka kliegt un jau stiepa roku, kad viņa labākais draugs Trojs ieķērās viņa rokā. Izbrīnā viņš nesaprata kas notiek un iekliedzās vēl skaļāk. Bet tad Dace nosauca suni nevis par Troju bet gan Roju.. Herberts sāka prašņāt, kas par Roju? un Dace izdvesa kaut ko murgainu:

” – Tas ir mans suns! Es viņu pievācu no ielas! Kad gāju uz slimnīcu, viens džeks apsolīja Roju pieturēt, kad iznācu, nebija ne tā sūdubrāļa, ne Roja…”

218.lapaspuse.

Vēlāk, kad Herbs apstrādāja brūci, viņš izdzirdēja, ka kāds klauvēja. Tikko viņš bija paguvis iznākt no vannasistabas Herbs paķēra krītošo Daci, kurai no krūtīm plūda asinis. Grāmatas un Daces pēdējie vārdi ir:

” – Mīļais, es atgriezīšos…”

Godīgi sakot biju pārsteigta, jo no sākumā grāmata šķita diezgan pozitīva. Grāmata man, nevar teikt, ka nepatika, bet ļoti lielas sajūsmas arī neizsauca. Šo grāmatu es nepārlasītu vēlreiz. Tā it kā piestāv pie tā tipa grāmatas, kura man patīk, bet tomēr tā kā nē. Ja es būtu nedaudz vecāka, tad domāju šī grāmata man patiktu. Tā izsauca man nesaprotamas emocijas.

Ieteiktu lasīt šo grāmatu no kādiem 16 gadiem, jo to īsti nav tik viegli saprast.

Ceru, ka jūs neaizmigāt kamēr lasījāt manu ierakstu 😉

Simona Sarkangalve 7.a.🙃

Sveiks lasītāj, šeit ir apraksts gandrīz vēstuļu romānam kuru sauc “Vīrs zilajā lietusmētelītī”

Tātad, šajā romānā galvenajās lomās ir :

1. Tebe, ir gados vecs vīrietis, kurš dzīvo ASV un ar laiku jau vairs sevi nespēj aprūpēt. 2. Meitiņa,ir Tebes mazmeitiņa kas dzīvo Latvijā un cenšas palīdzēt Tebem.

Tātad…Tebe sākotnēji dzīvo Amerikā, Spenserā. Uz kurieni sešdesmitajos bija imigrējis pametot savu dzimteni Latviju. Viņš labi zināja, ka viņam dzimtenē ir meita, gan mazmeita. Tebe bija precējies ar vācu sievieti un abi dzīvoja laimīgi, līdz viņa sieva nomira. Tieši šajā sēru posmā nomira arī viņa meita. Tebe nevēlējās dzīvot vietā kura atgādina par sievu tādēļ pārcēlās tikai uz vietu kas ir 30 minūšu braucienā, uz Itaku. Pēc šiem notikumiem Tebe satuvinājās ar savu mazmeitiņu (kuru viņš šeit sauc par meitiņu). Tebe visu savu mūžu tulkoja grāmatu “Ulisa” kur katru dienu viņš pārlaboja savus tulkojumus un sūtīja tās meitiņai. Tebe centās meitiņu izaudzināt par rakstnieci. Meitiņa veco vīru apciemoja 2 reizes abi bija laimīgi viens otru satiekot. Meitiņa Tebi pirmo reizi ieraudzīja zilā lietusmētelītī ar lielu zilu lietussargu, tādēļ šo grāmatu tā sauc. Laiks gāja un Tebe vairs nespēja ne staigāt ne sevi apkopt. Meitiņa bija ļoti noraizējusies par šo situāciju, tādēļ piedāvāja vecajam vīram braukt atpakaļ uz dzimteni, dzīvot pie viņas. Tebe piekrita un jau pēc pāris dienām meitiņa un viņas draudzene Mollija. Mollija palīdzēja apkopt Tebi un visu pārējo. Tebe nonācis dzimtene jutās laimīgs un saviļņots, viņš šeit nebija bijis 60 gadu. Meitiņa viņus šeit uzturēja un apkopa, viņš vairs nestaigāja, taču viņa galva strādāja tikpat labi kā agrāk. Viņš turpināja rakstīt savas grāmatas, kā arī tulkot “Ulisu”. Kas notika tālāk tas tev jāizlasa pašam. Vai viss ar to arī beidzās?

Šī grāmata lika padomāt par to ka, ne vienmēr vis ar būt tik labi kā tu vēlies un vis jāapdomā divreiz pirms dari!

Kopumā, grāmata ir domāta lasītājam kuram interesē patiesi notikumi bez fantāzijas un ļoti liela iedziļināšanās grāmatā!

Nobeigumā citāts no grāmatas!

Bet vienā mirklī tas pazūd. Viss viens – vai rīta, vai vakara mūžības stundas trauslums.

Nora Ikstena

Ance Anita Moruza 7.a

Kādā ciematā Eldsālā dzīvo kāds zēns Herberts ar savu vectēvu un netālu dzīvo Herberta draudzenes Sallija. Elsalā notiek ugunsgrēks, pie kura kāds ir vainīgs.

Kādu dienu Herberts un viņa vectēvs dzirdēja skaļu gaudošanu pagalmā. Vectēvs devās apskatīties un ieraudzīja ko neparastu. Viņš nesaprata vai tas bija milzīgs vilku suns vai kāds neparasts vilks.

Kādu dienu Herberts ar Salliju izdomā doties uz vējdzirnavām kur viņiem ir iekārtota slepenā istaba. Viss ir labi līdz bērni dodas mājup var mežu un ierauga, ka viņiem garām paskrien neparasti liels un slapjš vilks. Bērni skrien mājās un ierauga zem egles guļošu ievainotu vīrieti. Viņi par visu izstāsta Sallijas vecākiem un dodas palīgā vīrietim, kas gulēja zem egles, bet viņa tur nav.

Herbertam ir vecs un gudrs draugs Potus, kas viņam uzdāvināja mākslinieka Snīgela gleznu, kur attēlotas dzirnavas, kur atrodas Sallijas un Herberta slepenā istaba.

Eldālas ezerā notiek putnu vērošana, bet ezerā putni ir pazuduši un sāk notikt šausmu lietas. Pazūd dzīvnieki no kuriem paliek pāri tikai peļķe ar asinīm.

Herbertam ir lielāks brālis Fabiāns kurām ir draudzene Elza. Herberts kādu vakaru sāk pētīt gleznu un ietauga, kā tur ir uzgleznots vilks ar zaļām acīm kurš medī aitas. Skatoties Herberts izņem gleznu no rāmja un otrā pusē ierauga karti kur attēlotas Eldsālas ezers. Herberts parāda karti arī Sallijai un ierauga, ka uz tās rakstīts, kā jārīkojas kamēr nav par vēlu. Kartē viss ir pareizi vienīgi ezera vidū iezīmēts aplis.

Herberts un Sallija dodas uz Sallijas māju un pa ceļam izdzird skaļu gaudošanu un sāk skriet uz mājas pusi. Sallijas tētis iznāk ārā no mājas ar ieroci lai padzītu vilkus un liek Sallijas ar Herbertu doties mājā. Tomēr viņi nedodas iekšā, bet dodas pie šķūņa un uzkāpj uz malkas kaudzes. Vilki jau pieskrien viņiem klāt un abi bērni ir pārbijušies līdz nāvei, kad tētis atskrien un aizbiedēt vilkus.

Viss paliek arvien sliktāk. Mežonīgie vilki nogalina vairākus dzīvniekus. Sallija ar Herbertu izdomā doties ezerā, lai noskaidrotu, kas tas par apli kartē, bet ezerā pazaudē vienu airi un no ūdens izpeld slapjie vilki un peld viņiem pakaļ. Viņus izglābj kāda dāma, kuru sauc Īda un izrādās, ka viņa ir mākslinieka Snīhela mazmeita.

Pie bērniem ierodas draugs Aleksandrs kuru pazīst Fabiāns un vectēvs. Bērni viņam par visu izstāsta un sāk rīkoties. Viņi visi vēlreiz apskata gleznu un saprot, ka kartei otrā pusē ir vēlviena karte, kurā Eldsālas ezerā uzzīmēts grimstošs mazs kuģis Eldsālas ezerā. Aleksandrs dodas uz bibliotēku lai sameklētu informāciju par vilkačiem, bet Herberts un Sallija dodas uz muzeju parādīt gleznu.

Draugi izdomā doties pie Īdas, kura izglāba viņus ezerā no vilkiem. Aizbraucot pie Īdas viņiem uzbrūk vilki, kas dzīvo ūdenī, jeb ūdens vilki. Aleksandrs to bija noskaidrojis bibliotēkā. Viens no vilkiem sakož Aleksandru, bet tad no mājas iznāk Īda un aizdzen vilkus ar ieroci.

Īda apgalvo, ka ūdens vilki nav un ka viņas vectēvs Snīgels esot ticējis, ka tādi pastāv.

Herberts dzirdēja kā Fabiāns runājot ar kādu caur telefonu stāstīja, ka dedzinās mežu atkal. Daži cilvēki uzskatīja, ka vilkiem ir nepieciešams arī mežs tāpēc to dedzināja.

Herberts izstāsta brālim, ka vilkiem nav nepieciešams mežs un Fabiāns apsola, ka tā nedarīs.

Viņi dodas pie Potusa, lai uzzinātu ko vairāk par Snīgelu. Potus tajā brīdī sāk pārvērsties par vilkaci un viņi iemūk bēniņos un meklē informāciju par snīgelu un atrod vēstuli kurā rakstīts, ka ….Nerakstīšu, lai jums ir interesanti ja izdomāsiet lasīt šo grāmatu:)

Grāmatas autore ir Kristīne Olsone, kura ir sarakstījusi grāmatu par stikla bērniem.

Šī grāmata ir ļoti interesanta un es visiem ieteiktu to izlasīt.

Reinis Rācenis 7.a

Par grāmatu.

,,Pāri Zemes slieksnim” ir zinātniskās daiļliteratūras grāmata, kura pirmo reizi izdota 1991. gadā. Šajā grāmatā viss ir stāstīts un izskaidrots par kosmosu, kosmosa kuģiem un vēl sīkākām lietām. Šo grāmatu es lasīju, jo šis bija izaicinājums, kuru es uz laimi izvilku. Grāmatu es atradu mājās un tā bija vienīgā, kura bija par kosmosu. Es domāju, kad šī grāmata mani nesaistīja un ne īpaši patika, jo neesmu tā meitene, kas interesējās par kosmosu. Manuprāt zēniem šī grāmata būtu ļoti piemērota un vairāk interesētu, jo bija stāstīts arī par kosmosa kuģa uzbūvi, kādam jābūt īstam kosmonautam un vēl.

Galvenā informācija.

Šajā grāmatā bija vairākas nodaļas. Katrā nodaļā bija par kaut ko citu stāstīts. Piemēram man ļoti labi atmiņā palika nodaļa, kuras nosaukums bija ,,Kā kļūt par kosmonautu”. Lai kļūtu par kosmonautu, tas nemaz nav viegls darbs izrādās. Tev ir jābūt lielām zināšanām, izturībai, ātrai attapībai un protams, kad arī drošsirdībai. Kosmonautu kandidātiem uzstādītās prasības bija šādas: profesija – lidotājs; vecums – līdz 35 gadiem; izglītība – lidotāju skola vai lidotāju inženieru skola; veselība – teicama, nekas nedrīkst traucēt lidošanu; augums – 175 centimetriem. Kļūt par kandidātu nebija sarežģīti. Taču izturēt atlasi un iekļūt kosmonautu sagatavošanas grupā izdevās tikai 1 līdz 3 no 30 kandidātiem. Bija jānoskaidro arī organisma izturība fiziskas slodzes apstākļos. Pārbaudīja pat gribasspēku, lai varētu veikt atlasi, kur pārbaudīja fizisko izturību ar metronomu.

Jā, ar metronomu! Kā viņi to paveica? Metronomu uzstādīja tādā ritmā, kad tikšķ 52 tikšķi minūtē un sāk fizisko vingrinājumu: uzkāpj uz taburetes, nokāpj uz grīdas. Augšā,lejā,augšā,lejā!

Nodaļa, kas man vēl šķita interesanta bija tā, kurā tika pastāstīts par Mēnesi un Saules sistēmas planētām. Mēness laikam ir otrs debess sfēras ķermenis, kam bieži pievērsušies cilvēku prāti un skatieni. Pirmais, protams, ir Saule. Uz to pacelt acis nav vēlams, taču Sauli ir daudzi vairāk godinājuši nekā Mēnesi. Sauli uzskatījuši un cildinājuši par dzīvības nesēju uz Zemes. Visjaunākā teorija par Mēness izcelšanos apgalvo, ka mūsu nakts spīdeklis radies sadursmē, kad apmēram Marsa lieluma debess ķermenis saskrējis ar Zemi. Daļa triecienā izsviestās masas aizlidoja Visumā. Taču daļa palika orbītā ap Zemi, un tieši no tās izveidojies Mēness. Līdz šim populārais uzskats, ka Mēness veidojies no atlūzām un šķembām, kas rotējušās ap Zemi tās tapšanas laikā, izrādījies aplams. To apstiprinājuši aprēķini, kas izdarīti ar elektroniskajiem skaitļotājiem. Atklājumi bira kā no pārpilnības raga. Cilvēki uzzināja, ka Jupiteram ir pavadoņi, turklāt – veseli ČETRI! Arī spožā Venera, izrādās, maina fāzes tāpat kā Mēness. Bet ar pašu Mēnesi bija vistrakāk. Teleskopā skaidri bija redzams, ka Mēness kalni met ēnu. Bet tas nozīmēja, ka Mēness pats nespīd, bet atstaro Saules gaismu. Pirmais teleskopu pasaulē izgudrojis viens holandiešu optiķis 1608.gadā. Ja mēs apgalvotu, ka mūsdienās Visuma izpēte noris viegli, tas nebūtu nepareizi. Taču grūtībām ir cits raksturs. Atklājumi, jaunu sfēru iekarošana un apgūšana prasa milzīgu sagatavošanās darbu, simtiem zinātnieku kopīgu jaunradi, daudzu ļoti dažādu nozaru sadarbību, un viss kopumā – milzīgus naudas līdzekļus.

Autors

Manas pārdomas/kam es ieteiktu izlasīt……..

Priekš manis šī grāmata likās grūti lasāma, jo tās grūtā valoda un sarežģītie vārdi man lika apmulst, un grūtāk man bija saprast galveno domu. Grāmatā bija daudzi vārdi, kas nākuši no angļu un krievu valodas. Teksti bija apjomīgi. Bija pārāk daudz sīkas informācijas, kuras nemaz tik viegli nevar atcerēties. Pēc manām domām šāda veida grāmatas var lasīt tie, kuri ir pieraduši grūtai valodai, zinātniskiem nosaukumiem un tamlīdzīgi. Manuprāt, ja par kosmosu iet runa, tad zēni ir vairāk piesaistīti tam. Protams, grāmata jau nav slikta. Vienkārši tā nav priekš manis. Daudz faktu var uzzināt par Visumu, Zemi, Sauli, Mēnesi un par kosmonautu dzīvi. Visvairāk iesaku šo grāmatu izlasīt tiem, kuriem tiešām patīk zinātniskās daiļliteratūras grāmatas un ir liela interese par kosmosu un Visumu.

Paldies, kad izlasīji manu ierakstu! 🙂

Alise Brikmane 7.c

Dāvids Valjams

Šajā mājas lasīšanā mēs lozējām lapiņas ,uz kurām ir rakstīti noteikumi ,kuri ir jāievēro nākošajā mājas lasīšanā .
Man tika lapiņa uz kuras bija rakstīts ,ka ir jāizlasa grāmata ar vismaz 3

0

0

lapām.Tas ir daudz ,un it īpaši man,jo es neesmu nekāds liels lasītājs. Kārtējo reizi , grāmatu atradu ,skatoties un izvēloties māsas bibliotēkā (tā atrodas viņas istabā).

Zoja ir ļoti nabadzīga,tapēc ka Zojas tētis zaudēja darbu saldējumu rūpnīcā un dzīvo no valsts pabalsta.Viss sākās ar to ,ka viņas kāmītis nomira.Taču ,kādu vakaru viņa ieraudzīja žurku, kuru vēlāk nosauca par Armiteju! Tāds dīvains vārds ?
Žurkai ! .Kā jau jūs redzat uz grāmatas vāka ir arī uzzīmēts dīvains vīrs ,kas tur žurku rokā ,tas ir Bērts ,burgeru pārdevējs un kaitēkļu iznīcinātājs .Savādi vai ne ? Protams, arī šajā grāmatā
tiek iekļauta skola, kā jau vairākumā šāda tipa grāmatu. Skolā Zoja iekūlās nepatikšanās ,atnesot uz skolu līdzi savu mājdzīvnieku .Ja tā padomā, prātīgi uz skolu mājdzīvnieku nest nav atļauts .Bet Zojai nebija izvēles ,jo viņa zināja ,ka ļaunā
pamāte ,kas sver pustonnu, nospiedīs vai noindēs mazo zvēriņu .Atgriežoties pie tā vīrieša, kurš tirgo burgerus ,kurš vienmēr valkā melnas saulesbriles- pie skolas viņš piebrauc katru dienu , ap pusdienas laiku ,jo tas laiks
viņam ir visienesīgākais .Viņa burgeri garšo drausmīgi ,bet labāki par skolas ēdienu .Kādu dienu Zoju izslēdza no skolas žurkas dēļ. Pamāte izsauca žurku ķērājus un atbrauca Bērts.Zojas Armiteju gandrīz noķēra ,bet Zoja uzbruka
Bērtam ,bet viņš tomēr noķēra žurku.Zoja bija tik dusmīga ,ka izlauzās no savas majās sienām ,lai izglābtu mīļo žurku .Ak, es jums nepateicu ,ka Zojas pamāte ir ieslēgusi Zoju istabā par sliktu uzvedību .Zoja dzīvo 37 stāvu neizremontetā
daudzstāvu mājā,kurai sienas ir plānas ,kā papīrs .Zojai izdevās izsekot (aizbraukt) un jūs neticēsiet ,ko viņa ieraudzīja——————————————————-> Izlasiet tālāk grāmatu un uzzināsiet!!!
Grāmatā bija daļas ,kas man patika un daļas ,kas man ļoti nepatika.Grāmatā ir daži ļoti spraigi , kā arī mierīgi momenti.