Ja vien viņi prastu runāt

Šoreiz mājas lasīšanas uzdevums man bija izlasīt grāmatu ko ir lasījis kāds no maniem vecākiem,kad viņi bija mana vecuma.Es ar šo uzdevumu vērsos pie tēta,jo viņš grāmatas lasa daudz vairāk nekā mamma. Man ir 14 un manam tētim bija ap 15 kad viņš lasīja šo grāmatu. Tētis man ieteica lasīt šo grāmatu-Džeimss Heriots:Ja vien viņi prastu runāt.

Grāmatas žanrs ir autobiogrāfīja. Džeims ir tikko kā beidzis koledžu un meklē sev stabilu darbu kā vetārsts. Viņš dzīvo Anglijā,kādā mazā Jorkšīras ciemā. Šai ciemā viņš dzīvo 7 mēnešus un ir sadraudzējies ar dažiem tā iemītniekiem.

Grāmatas pirmajā nodaļā viņš tiek izsaukts uz fermu,lai palīdzētu govij piegādāt mazulu. Dzemdības bija sarežģītas taču Džeimss ar to tika galā. Fermeris kā arī viņa draugs bija pārsteigts,jo procedūra bija ievilkusies vairākas stundas. Viņš ļoti vēlējās viņam pateikties par šo,tādēļ viņš aizlika kādu labu vārdu Zigfrīdam Farnonam. Zigfrīds ir pētniecības padomes veterinārārsts,kurš piedāvā Džeimsam darbu. Kuru viņš protams pieņem,jo viņa koledžas biedri nav spējuši sev atrast “labu” darbu.

Pēc šī sākās visi viņa piedzīvojumi. Izrādās ka angļu fermeri ir spītīgi un paļaujas tikai uz vecmodīgām metodēm un iebilst pret Džeimsa jaunmodīgajām metodēm. Tas traucē viņa darbam,jo sanāk strīdi ar klientu un ja klients ir ar īsu pacietību var klāties plāni. Manuprāt ja tu izsauc vetārstu tev vajadzētu viņam uzticēties,jo viņš galu galā ir speciālists šai jomā. Šādi strīdi var ieilgt un tas patērē daudz laiku. Tas ir slikti,jo dzīvnieks var būt uz miršanas robežas. Ja tā ir un dzīvnieks neidzīvo jau sadusmotais fermeris var vainot pie visa viņu,kas ļoti var ietekmēt viņa reputācīju.Piedzīvojumi tiek stāstīti ar humoru. Kas ir jauki,taču tie tiek stāstīti viens pēc otra un ar laiku tie vairs nav uzjautrinoši,bet apnicīgi. Protams ir arī bēdīgi notikumi. Pāris vietās viņš izsaka domas par mūsdienā vēl aktuālām tēmām,piemērām par mazu pensiju. Kā vetārsts viņš daudz brauc un sastop daudz dažādu cilvēku. Ieejot kāda mājā var pateikt kāds cilvēks ir un kā viņam klājās. Dažreiz tie bija cilvēki gados un tādēļ arī viņš piemin mazās pensijas.

Strādājot kopā ar Zigfrīdu viņš sāk viņu iepazīt tuvāk. Un man Zigfrīds ļoti nepatīk,jo viņam patīk Džeimsam mācīt kā pareizi dzīvot. Tas ir normāli vēlēties kādām palīdzēt,bet Zigfrīdz ir visai bezrūpīgs ar savām mantām,piemēram viņš ar mašīnu ļoti ātri traucas lejā pa kalniem neievēro ceļa satiksmes noteikumus vai pat sēžās pie stūrēs dzērumā! Taču vienlaidzīgi viņš aizrāda Džeimsam par to ka vecā mašīna(mašīna pa tiešām bija ļoti veca. Tik veca ka braucot tā čīkstēja bija norūsējusi un pa jumtu lietus laikā iekšā lija ūdens)patērē par daudz degvielas. Tas nozīmēja ka Džeimss braucot par ātru. Lai gan tā nav taisnība. Vēl Zigfrīdam bija šausmīga atmiņā,tāpēc viņš bieži aizsūtīja Džeimsu pie nepareizā klienta,bet beidzot Zigfrīds to izbaudīja pats uz savas ādas un viņš nebija apmierināts. Taču pie tā viņš vainoja Džeimsu. Man ļoti nepatīk ka cilvēki māca kā otram dzīvot,bet vienlaicīgi šis cilvēks dara visu pretējo savam viedoklim.

Visam šim pavidu ierodas Zigfrīda brālis Tristans kurš atfriezies no koležas un nav noliecis 1 no 2 eksāmeniem. Patiesībā Tristans nav nolicis abus eksāmenus un viņā brālis ar to nav apmierināts un cenšas no Tristana izdīt slinkumu. Taču Tristans tik viegli netaisās laboties un dēļ šī bieži izceļas dazādi strīdi starp brāļiem. Džeimsam nepatīk šajos strīdos klausīties un tādēļ bieži nakts vidū dodas garā pastaigā. Pa virsu visam šim Tristans ir meiteņu magnēts. Džeims viņu nedaudz apskauž,jo viņam pašam mīlas dzīvē neiet. Tādēļ Tristans viņam izpalīdz nedaudz.

Grāmata īsti nebija priekš manīm. Tā bija pār novecojusi,jo darbības notiek piecdesmitajos gados. Iespējams man tā patiktu vairāk ja tā norisinātos mūsdienās. Grāmatu iesaku cilvēkiem kuri ir dzīvojuši tuvu šim laika posmam,jo lasītājs spēs vairāk iedziļināties grāmatā un just vairāk kopīguma sajūtu. Mūsdienās ir ļoti daudz citu tēmu,kas tīņus intresē.

-Estere