Kādā ciematā Eldsālā dzīvo kāds zēns Herberts ar savu vectēvu un netālu dzīvo Herberta draudzenes Sallija. Elsalā notiek ugunsgrēks, pie kura kāds ir vainīgs.
Kādu dienu Herberts un viņa vectēvs dzirdēja skaļu gaudošanu pagalmā. Vectēvs devās apskatīties un ieraudzīja ko neparastu. Viņš nesaprata vai tas bija milzīgs vilku suns vai kāds neparasts vilks.
Kādu dienu Herberts ar Salliju izdomā doties uz vējdzirnavām kur viņiem ir iekārtota slepenā istaba. Viss ir labi līdz bērni dodas mājup var mežu un ierauga, ka viņiem garām paskrien neparasti liels un slapjš vilks. Bērni skrien mājās un ierauga zem egles guļošu ievainotu vīrieti. Viņi par visu izstāsta Sallijas vecākiem un dodas palīgā vīrietim, kas gulēja zem egles, bet viņa tur nav.
Herbertam ir vecs un gudrs draugs Potus, kas viņam uzdāvināja mākslinieka Snīgela gleznu, kur attēlotas dzirnavas, kur atrodas Sallijas un Herberta slepenā istaba.
Eldālas ezerā notiek putnu vērošana, bet ezerā putni ir pazuduši un sāk notikt šausmu lietas. Pazūd dzīvnieki no kuriem paliek pāri tikai peļķe ar asinīm.
Herbertam ir lielāks brālis Fabiāns kurām ir draudzene Elza. Herberts kādu vakaru sāk pētīt gleznu un ietauga, kā tur ir uzgleznots vilks ar zaļām acīm kurš medī aitas. Skatoties Herberts izņem gleznu no rāmja un otrā pusē ierauga karti kur attēlotas Eldsālas ezers. Herberts parāda karti arī Sallijai un ierauga, ka uz tās rakstīts, kā jārīkojas kamēr nav par vēlu. Kartē viss ir pareizi vienīgi ezera vidū iezīmēts aplis.
Herberts un Sallija dodas uz Sallijas māju un pa ceļam izdzird skaļu gaudošanu un sāk skriet uz mājas pusi. Sallijas tētis iznāk ārā no mājas ar ieroci lai padzītu vilkus un liek Sallijas ar Herbertu doties mājā. Tomēr viņi nedodas iekšā, bet dodas pie šķūņa un uzkāpj uz malkas kaudzes. Vilki jau pieskrien viņiem klāt un abi bērni ir pārbijušies līdz nāvei, kad tētis atskrien un aizbiedēt vilkus.
Viss paliek arvien sliktāk. Mežonīgie vilki nogalina vairākus dzīvniekus. Sallija ar Herbertu izdomā doties ezerā, lai noskaidrotu, kas tas par apli kartē, bet ezerā pazaudē vienu airi un no ūdens izpeld slapjie vilki un peld viņiem pakaļ. Viņus izglābj kāda dāma, kuru sauc Īda un izrādās, ka viņa ir mākslinieka Snīhela mazmeita.
Pie bērniem ierodas draugs Aleksandrs kuru pazīst Fabiāns un vectēvs. Bērni viņam par visu izstāsta un sāk rīkoties. Viņi visi vēlreiz apskata gleznu un saprot, ka kartei otrā pusē ir vēlviena karte, kurā Eldsālas ezerā uzzīmēts grimstošs mazs kuģis Eldsālas ezerā. Aleksandrs dodas uz bibliotēku lai sameklētu informāciju par vilkačiem, bet Herberts un Sallija dodas uz muzeju parādīt gleznu.
Draugi izdomā doties pie Īdas, kura izglāba viņus ezerā no vilkiem. Aizbraucot pie Īdas viņiem uzbrūk vilki, kas dzīvo ūdenī, jeb ūdens vilki. Aleksandrs to bija noskaidrojis bibliotēkā. Viens no vilkiem sakož Aleksandru, bet tad no mājas iznāk Īda un aizdzen vilkus ar ieroci.
Īda apgalvo, ka ūdens vilki nav un ka viņas vectēvs Snīgels esot ticējis, ka tādi pastāv.
Herberts dzirdēja kā Fabiāns runājot ar kādu caur telefonu stāstīja, ka dedzinās mežu atkal. Daži cilvēki uzskatīja, ka vilkiem ir nepieciešams arī mežs tāpēc to dedzināja.
Herberts izstāsta brālim, ka vilkiem nav nepieciešams mežs un Fabiāns apsola, ka tā nedarīs.
Viņi dodas pie Potusa, lai uzzinātu ko vairāk par Snīgelu. Potus tajā brīdī sāk pārvērsties par vilkaci un viņi iemūk bēniņos un meklē informāciju par snīgelu un atrod vēstuli kurā rakstīts, ka ….Nerakstīšu, lai jums ir interesanti ja izdomāsiet lasīt šo grāmatu:)
Grāmatas autore ir Kristīne Olsone, kura ir sarakstījusi grāmatu par stikla bērniem.
Šī grāmata ir ļoti interesanta un es visiem ieteiktu to izlasīt.
Reinis Rācenis 7.a
7. klases blogs 