Apgāds Zvaigzne ABC. Grāmata izdota 2007.gadā. No angļu valodas tulkojis Otvars Grava, bet grāmatas vāku noformējusi Laura Akmane.
Šajā grāmatā ir stāstīts par dvīņu māsām, kuras gāja Redrūfas skolā. Viņas bija O’ Salivenu dvīnes. Vienu sauca Patrīcija jeb Pata, bet otru Izabella. Viņas skaitījās kā identiskās dvīnes. Viņām abām bija četrpadsmit gadi. Abām meitenēm bija tumši brūni, viļņaini mati, tumšzilas acis, jauks smaids un viņām arī bija īru izruna. 🙂
Redrūfas skolā abām dvīnēm ļoti patika, bet diemžēl šajā skolā varēja mācīties tikai līdz četrpadsmit gadu vecumam. 😦 Meitenēm patika šajā skolā, jo tajā viņas bija iepazinušās un sadraudzējušās ar ļoti labām draudzenēm, kā arī Redrūfa viņi spēlēja hokeju. Dvīnes mīlēja hokeju! Draudzeņu vārdi bija Mērija un Frensa. Dvīņu abas draudzenes arī taisās pārvākties uz citu skolu, bet ne uz to pašu, kur O’Salivenu dvīnītes. Mērija un Frense dosies uz Ringmēras skolu, bet Pata un Izabella uz Sentklēras skolu. Izabella un Pata ne par kam gribēja doties uz jaunu skolu, jo pats nosaukums Patrīcijai skanēja nožēlojams un pretīgs. Dvīņu mamma misis O’Salivena un misters O’Salivens viņu tētis nolēma abas aizsūtīt uz Sentklēras skolu, jo tā abiem vecākiem šķita brīnumjauka un vairāk izglītojoša skola. Kā arī viņu vecākiem liekās, kad Redrūfa ir viņas izlaidusi un abas ir bijušas pārāk augstās domās par sevīm un palikušas lielīgākas. Vecāki arī pazīst Sentklēras skolas direktori, un tētis teica, ka viņām tieši nāks par labu, ja viņas sāks mācīties kaut ko no jauna un sapratīs, kad nemaz nav tādas brīnum meitenes kā pašas sevi iztēlojušās.
Pienāca beidzot diena, kad abām meitenēm bija jākravā savi koferi un jādodās uz Sentklēras skolu, kaut vai pašas bija lielās šausmās par to skolu. Ieradušās ar vilcienu līdz jaunajai skolai dvīnes uzreiz jau bija sliktās domās par šo skolu. Jaunā skola no ārpuses bija drūmāka par drūmu, jo tā bija pelēcīgi balta, bet dvīnes uzreiz atcerēdamies cik skaista un omulīga bija vecās skolas sarkanā krāsa. Viņām tas uzreiz likās, kad Redrūfas skola bija omulīga vieta, kur mācīties. Vecajā skolā Redrūfā dvīnes bija vienas no vecākajām, bet viņām nepatīk saskatīt faktu tādu, kad viņas Sentklēras skolā būs vienas no jaunākajām. Patai un Izabellai jaunās skolas bērni likās daudz nesavaldīgāki un nepaklausīgāki, jo Redrūfā visi skolēni bija daudz rātnāki. Meitenēm arī bija nepierasti ienākt skolā un nevienu pazīstamu nedz redzēt, nedz sasveicināt, bet drīz vien viņas satiek dažas jaukas un nejaukas meitenes. Pirmā ko viņas satika bija bezkaunīga meitene vārdā Dženeta. Meitene prasīja dvīņu māsām no kuras skolas viņas ir ieradušās, un Dženete atteica, kad Redrūfa ir snobu skola jeb skola, kas mēģina censties kļūt par labu, bet dvīnes aizstāvēja viņu jaunās klases vecākā Hilarija Ventvorta. Viņa bija gara auguma, spoži zilas acis un zeltaini sprogaini mati. Hilarija Dženetei teica: ,, Dženet, apklusti jel! Šādi runāt ar jauniņajām nav godīgi! Ļauj viņām iedzīvoties!” Pēc Hilarijas pateiktā viņa teica dvīnēm, lai neņem galvā bezkaunīgo Dženetu. Hilarija aizveda abas māsas iepazīstināt ar skolas direktori mis Teobaldu, kurai bija sirmi mati un nopietna seja, kas ik pa brīdim atplauka mīļā smaidā. 🙂 Pēc tam Hilarija jauniņajām meitenēm izrādīja, kur viņām būs jāguļ. Kopmītņu lielais nams bija sadalīts gan skolēniem, gan skolotājām.
Šajā skolā bija skolotājas, kuras bija diezgan stingras un dažas no tām ir: franču valodas skolotāja Mamzele, kura par katru skolēna kļūdu palika nervoza; matemātikas un algebras skolotāja mis Robertsa; vēstures skolotāja mis Kenedija, kurai nepatika tikt galā ar bērnu slikto uzvedību; un citas skolotājas. Mans mīļākais notikums bija tas, kur dvīnes gribēja izspēlēt joku ar citām meitenēm kopā uz vēstures skolotāju mis Kenediju. Meitenes, kas jau kādu laiku jau mācās šajā skolā uzzināja, kad Kenedijai ir bail no kaķiem. Meitenes sastādīja plānu tādu, kad viņas mēģinās atrast pie skolas kādu noklīdušu kaķi un ieliks vēstures kabinetā vienā skapī. Kaķis murrāja iekšā skapī, kad bija sākusies vēstures stunda un neviens skolēns neizrādīja savu reakciju, kad kaut kas ņaud skapī, tāpēc mis Kenedija domāja, kad viņai vajadzētu vizīti pie ausu ārsta, lai viņai iztīrot ausis, jo nevar saprast no kurienes ņaudieni nāk. Beidzot, kad viņa saprata, kad kaut kas tiešām nav tīrs mis Kenedija sekoja skaņai līdz skapim, atvēra durvis un kaķis uz sejas viņai uzleca virsū. Vēstures skolotāja iebrēcās un tad skolēni sāka smieties vēderu turēdami! 😀
Par autori
Enida Blaitona bija populāra angļu literāte, kas pazīstama kā bērnu un jauniešu literatūras rakstniece. Viņas darbi tulkoti vairāk nekā 90 valodās. Kā arī viņai ir citas grāmatas, piemēram kā: ,, Pauks un Šmauks”, ,, Ziemassvētku stāsti” un citas grāmatas.
Paldies, kad izlasīji manu ierakstu! 🙂
Alise Brikmane 7.c klase
7. klases blogs 