Es lasīju Marka Lorensa grāmatu “Muļķu Princis”. Grāmatā iet runa par princi Džalenu Kendetu kurš ir krāpnieks, melis un gļēvulis kurš darīs visu ko viņam vajag lai dabūtu ko viņš grib. Džalenam ir daudz ienaidnieku un parādu, tāpēc daudzi grib viņu mirušu. Es lasīju grāmatu un meiģināju saprast tekstu, jo tad ja tu saproti 1 teikumu, tu nesapratīsi nākošos 3, vismaz man tā bija. Man šī grāmata īsti nepatika, jo tev bija jālasa 1 teikums 4 reizes un tāda sajūta ka šī grāmata būtu otrā daļa kādai citai grāmatai. Kad es to lasīju es bieži uz brīdi aizmirsu pat par ko es īsti lasu. Vienā teikumā bija vairākas tēmas un varoņa domas bija puse no grāmatas rakstītā. Grāmata sākās ar to ka varonis kādam cilvēkam iesita pa galvu ar zaru, tas kuram iesita pēc tam skrēja pakaļ Džalenam. Varonis ieskrēja kādā istabā, kur bija kaila sieviete, kura varonim ļoti patika. Kas man likās dīvaini. Man patika vieta kur Džalena vecmāte,karaliene sasauca visus prinčus un princeses un lika vergiem stāstīt šausmu stāstus, katrs no vergiem stāstija neticamākus un neticamākus stāstus, par miroņiem kuri staigā, cilvēkiem kuri atdzīvina mirušos un burvēm. Džalenam ļoti iepatikās pēdējais vergs kurš izskatījās ka bijis kaujā un ļoti stiprs, princis izdomāja ka tas vergs varētu kauties arēnā un vinnēt viņam naudu lai varētu nomaksāt parādus.
Šī grāmata man godīgi sakot īsti nepatika, bet dažas vietas bija baudāmas.
Niks
7. klases blogs 