Šodien es Jums stāstīšu par psiholoģisko mistēriju – ” Mēs bijām Meļi “ .
Kā jau iepriekš minēju , šī grāmata ir psiholoģiska mistērija. Parasti ņemu vairāk romantiskākas grāmatas , bet jau pēc pirmajām dažām lapām , kuras izlasīju , jutu , ka šī grāmata man patiks.
Stāsts ir par 15 gadīgo Keidensu Sinklēru Īstmani , kurai ir bijis atmiņas zudums un kura pārtiek no tabletēm pret migrēnām , par “perfekto” Sinklēru ģimeni un galvenokārt – meļiem.
Šis stāsts lielākoties norisinās uz Bīčvudas salas uz kuras dzīvo Keidensas vecvecāki un kuru viņa apciemo katru vasaru. Šo salu arī apciemo tie saucamie meļi.
Šie meļi ir māsīca Mirrena , brālēns Džonijs un ģimenes draugs Gets , kurš Keidensai patika , kā arī pati Keidensa. Visi četri vienmēr visur devās kopā pa šo salu , runāja par viņiem aktuālām lietām , līdz kādu dienu Keidensa tika aizvesta uz slimnīcu dēļ viena notikuma , kas norisinājās uz šīs salas , kurš izmainīja Sinklēru ģimeni. Viņa tika diagnozēta ar hipotermiju un posttraumatiskām galvassāpēm. Pēc šiem apmeklējumiem pie ārsta un ceļojumiem ar viņas tēvu pa Eiropu , beidzot atgriezās uz Bīčvudas salas.
Tomēr kaut kas bija savādāk. Keidensa nebija bijusi uz šīs salas divas vasaras. Atgriežoties viņa cenšas atgūt atmiņas no piecpadsmitās vasaras , neteikšu , kā viņai paveicās ar to , labāk pašam izlasīt , lai zinātu. 🙂 Šo divu vasaru laikā tika izremontēta Klērmonta ( viena no ģimenes mājām uz salas ) un vecais dārzs arī bija izmainījies. Nebija vairs riepu šūpoļu , nebija vecās kļavas , nebija Vecās Klērmontas ar visām atmiņām. Paši meļi likās savādi , it kā tie arī būtu mainījušies. Keidensa šo vasaru pavadīja meklējot atbildes uz daudzajiem jautājumiem , kas radās viņas galvā.
Vai kādam vispār var vairs īsti ticēt?
Man likās ļoti interesantas beigas , jo tās izskaidro visu , kas tika iepriekš minēts. Teiksim – diezgan šokēja beigas.
Iesaku grāmatu tādiem cilvēkiem , kuriem interesē stāsti ar psiholoģiju iepītu tajos , kā arī tādiem kuriem patīk mistērijas.
– Samanta Kvitko 7.a
7. klases blogs 