Divi negantnieki

Vai Jūs esat iekārtojušies ērti? Tā jau domāju, ka nē, tāpēc sākšu.

Tātad…esmu atpakaļ ar jaunu stāstu, kas norisinās Garlaikielejā. Jā, es arī sākumā domāju vai tas ir īsts vārds, bet Garlaikieleja atrodas idilliskā pasaules nostūrī, kurā pakalnu viļņi tiecas pretim upēm un visur ganās govis. Daži fakti par Garlaikielejas lepnumu – govīm. Ja visas govis, kas atrodas Garlaikielejā sakrautu citu uz citas, tad kaudze sniegtos līdz pat mēnesim un atpakaļ. (Bet tāda kraušana droši vien nebūtu laba doma, jo govis baidās no augstuma un kosmosā uzsprāgtu.) 1836. gadā atgadījās ķibele un par mēru tika ievēlēta govs. Nu jau gana par govīm, tāpēc sāksim par mūsu grāmatas galveno varoni Mailsu Mērfiju. Mailss ir pavisam “parasts” zēns, kuram patīk taisīt nedarbus. Vecajā skolā viņš bija cienīts, bet kā sanāks šeit arī viņš nezin. No rīta Mailss bija gatavs viņš bija paņēmis savu izcilo nedarbu grāmatu un stāvēja pie skolas. Kad esi pārvācies uz jaunu pilsētu, pirmajā skolas dienā ir jāizdomā, kas tu būsi. Tu vari būt gudrītis vai arī tas, kuram vienmēr līdzi ir lūpu balzāms vai pat tas, kurš sēž pirmajā solā. Bet Mailss negribēja būt nekas no tā visa. Viņš vispār negribēja būt nekas cits Mailss gribēja, lai viņu pazīst tai pašā lomā kāda viņam bija vecajā skolā. Viņš gribēja būt palaidnis. Viņš pārlaida skatienu apkārtnei un ieraudzīja visu, kas piederējās tipiskai skolai. Tomēr kāds bija nolicis direktora mašīnu un skolas trepēm. Viņš saoda, ka viņam ir sāncensis. Kāds, kas var izdarīt lielas lietas. Ja Mailss nebūs skolas palaidnis, viņš vispār nebūs nekas. Lai šis stāsts nebūtu pārāk garš izlaidīšu dažas vidus daļas. Tātad Mailss izdara pāris palaidnības, tad anonīmais izdara pāris palaidnības. Beigās Mailss pieķer palaidni un tas ir kāds kuru jūs negaidīsiet. (aizdošu grāmatu kādam ja vēlas) Abi negantnieki paveic lielāko nedarbu Garlaikielejas vēsturē (arī to es neteikšu) Un grāmata beidzas laimīgi.

Grāmatu iesaku izlasīt pilnīgi jebkuram kurš māk lasīt. Stabili viena no mīļākajām.

Tā jau šo uzdevumu esmu zaudējis, jo bija jālasa Vinnijs Pūks, bet tad nonācu pie šīs grāmatas un biju ļoti priecīgs, ka to izdarīju.

Patriks 😉