Viesnīca pie Temzas

Es stāstīšu par grāmatu ”Viesnīca pie Temzas” , autors Edgars Volless. Biju jau stāstījis par vienu no viņa grāmatām ”Piektais Dūzis” , šitas ir otrais detektīvromāns ko es esmu izlasījis no viņa.

Man šī grāmata ļoti patīk , mani ieinteresē detektīvromāni , tāpēc izlasīju. Grāmata bija ļoti interesanta un aizraujoša. Grāmatas galvenias varonis ir detektīvs Džons Veds, viņš bija vairāk pievērsts pie mekas , jo viens no tēliem bija tāds dīvains , viņa uzvedība likās interesanta Vedam. no grāmatas sākuma līdz beigām viņs ar savu policijas barkasu bija izskatījšu sākumā Veds gribēja vairāk uzzināt par Lilu Smiru. Vēlāk mēs uzzināsim par viņas bērnību. Džons Veds dabūja visu savu informāciju no Māmuļas Riksas. Māmuļai Riksai piederēja ”Meka” viņa bija kopā ar Golliju un viņam tā arī piederēja ”Meka”. Tad 2. nodaļā mēs iepazīstamies ar bandu vārdā ”gumijas brāļi” , viņi tika pieminēti , jo detektīvi izpētija slepkavības vietu un atrada gumijas zoles pēdu dubļos. Banda tiek saukti par ”gumijas brāļiem”, jo viņi laupīšanās lieto gumijas gāzmaskas , gumijas cimdus, gumijas apavus ar gumijas zolēm. Katras bandas loceklis bija apbruņots ar brauniņu, un pie jostas tam karājās trīs cilindriski spridzekļi. Banda tika ievērota Bondstrītā, kur aplaupīja juvelieru firmu ”Kollijs un Mūrs”. Kad viņi bija sekojuši gumijas brāļiem pēc laupīšanas, roka no ūdens iznira un Veds uzreiz devās izvilkt ārā, viņš atrada pašnāvnieces ķermeni. Grāmatas vidusdaļā mēs vairāk uzzinājām par Lilu Smiru. Kad viņa bija maza , viņas vecāki bija iesaistīti auto avārijā un vecāki nomira, tā viņa palika bez vecākiem un nonāca pie Māmuļas Riksas, vecāki Lilai bija populāri un bāgāti , viņu uz brītiņu pieskatīja auklīta pirms nonāca pie Māmuļas Riksas. no sākuma līdz vidusdaļai bija viens bagāts tēls vārdā lords Sinifords, viņš bieži apciemoja ”Meku”, bet vienā dienā, kad Veds ar vienu detektīvu bijā uzgājuši ”Mekas” otrajā stāvā, viņi ieraudzīja lordu Sinifordu sēžot, bet kad tuvāk piegāja viņi redzēja kad viņš bija miris. Sinifords bija galīgi bāls un viss viņa ķermenis bija sarāvies takā bija ļoti aukstā ūdenī kādu laiku. Pie grāmatas beigām mēs vairāk uzzinājām par Golliju, viņš bija gājis armijā un dienēja flotē, vēl viņš ir sadraudzējies ar kapteini Aikvesu. Aikvess ir bīstams cilvēks, viņš ir policijas meklēšanā, jo viņš pats ir jūras pirāts, citus kuģus apzog. Grāmatas beigās Gollijs tika sodīts uz nāvi. Viņa nāves sods bija pakāršana. Tad kad viņam uzmeta kaklā cilpu un šķērskoks salūza, atsveicinājās no dzīves, bet tie, kas piedalījās soda izpildīšanā jutās atviegloti un nopūtās. Parasti cilvēkiem, kuri atiet no dzīves jūt līdzi, bet Gollijam nejuta līdzi neviens.

Vairāk par autoru: Edgars Volless sacerēja daudz kriminālromānus , ar izdevniecību ”Tapals” viņš izdeva 28 kriminālromāna grāmatas, kurām ir vairāk par 100 lpp.

Anrijs Kārlis Meņģelis