Lennebergas Emīls

Es stāstīšu par grāmatu “Lennebergas Emīls” grāmatas autore ir Astrida Lindgrēne. Grāmatai ir 310 lapaspuses.

Šajā grāmatā tiek stāstīts par mazu , blondu zēnu , kuru sauc Emīls. Emīls ir ļoti nepaklausīgs un dara daudz nedarbu. Toties īstenībā Emīls vienkārši dara lietas , kas viņam patīk, ne jau nedarbus. Viņš domā , ka tās lietas , ko viņš dara ir labas, bet beigās viņas skaitas kā nedarbi, jo Emīls domā citādāk nekā citi cilvēki. Emīls darīja daudz nedarbus, tāpēc katru reizi , kad viņš izdarīja nedarbu viņu ieslēdza skabūzī, un tad viņš sēdēja skabūzī grebdams koka vīriņu katru reizi. Visvairāk man patika , ka Emīls piesēja mazo Īdu karoga mastā un tāpēc tika ieslēgts galdnieka skabūzī. Tad viņam bija ap 50 koka vīriņu. Kad viņš pabeidza savu koka vīriņu, viņš domāja , ka kāds drīz nāks viņu izlaist laukā, bet neviens nenāca, tāpēc Emīls sāka domāt , kā viņš varētu tikt laukā. Emīls domāja, domāja , un tad izdomāja, ka varētu izlīst laukā pa logu, jo pie malas bija salikti dēļi , pa kuriem varēja uzrāpties līdz logam. Viņš to izdarīja un tad pamanīja , ka apakšā ir ļoti daudz nātres. Emīls negribēja lekt nātrēs, jo vienreiz jau to bija izdarījis. Viņš atkal sāka domāt, un tad pamanīja , ka pieliekamajam ir vaļā logs, un saprata , ka varētu pārlikt dēli līdz otram logam un pārrāpties pāri. Kad viņš uzrāpās uz dēļa, dēlis sakustējās , un Emīls gandrīz nokrita nātrēs. Viņš tika līdz pieliekamajam un saprata , ka tās durvis arī bija aizslēgtas, bet tur bija daudz gardu lietu ko ēst, tāpēc Emīls bija laimīgs. Tikmēr Emīla tēvs gāja uz skabūzi un redzēja , ka Emīla nav. Viņš domāja , ka Emīls izrāpās pa logu, bet tad redzēja , ka nātres nebija sabradātas , un sāka domāt , kur ir Emīls. Viņš izmeklēja visu skabūzi un pieliekamo, bet Emīlu neredzēja. Tad viņš sauca visus palīgā meklēt Emīlu, bet aizvel vien neatrada viņu. Noskumuši gāja atpakaļ uz māju, jo nezināja , kur vēl skatīties. Emīla mamma teica Līnai , lai atnes kaut ko ēdamu no pieliekamā. Līna aizgāja uz pieliekamo, bet neatnāca ar ēdamo, bet pateica , lai visi seko viņai. Kad visi bija sekojuši līdz pieliekamajam, Līna aizgāja līdz skapim , kur ģimene tur žāvētās desas , un atvēra to. Visi izbrīnījās, jo redzēja mazo Emīlu.

Man šī grāmata ļoti patika, jo grāmatā ir vēl daudz tādu stāstu un viņi visi ir ļoti jautri, pati grāmata ir ļoti laimīga, interesanta un der visām vecuma grupām.

Niks Nulle