Garkājtētiņš

Galvenā varone grāmatā ir kāda septiņpadsmit(vēlāk grāmatā astoņpadsmit) gadīga bārene vārdā Džūdija, kurai ir dota iespēja doties uz koledžu pateicoties kādam noslēpumainam labdarim kurš neatklāj savu vārdu. Viņa šo bagāto vīrieti iesauc par garkājtētiņu, dēļ viņa garā auguma. Grāmata sastāv no vēstulēm kuras Džūdija sūta garkājtētiņam lai viņš zina, kā viņai iet koledžā. Garkājtētiņš uzskata ka ar Džūdijas zināšanām viņa var kļūt par rakstnieci.

Mani pārsteidza cik labi var izteikt emocijas ar vēstulēm! Grāmatā Džudija izjūt dusmas un bēdas, kā arī prieku, to var saprast pēc vēstulēm ko viņa sūta garkājtētiņam. Viņa jūtas vainīga un nepateicīga kad iepriekšējā vakarā uzraksta dusmīgu ziņu garkājtētiņam, Džūdija jūtas priecīga un laimīga fermā un tās atmosfērā kurā viņa atpūtās un strādāja. Vēl mani pārsteidz tas kad viņa dusmojās par 70 dāvanu saņemšanu uz ziemassvētkiem! Es būtu bijis svētlaimē! Dusmoties par dāvanām man šķiet kaut kas neticams. Grāmatā ir interesants atrisinājums beigās, kuru es neatklāšu lai citiem ari ir lasīt prieks.

Grāmata manuprāt ir izklaidējoša žanra romāns ko viegli lasīt gan mana vecuma jauniešiem, gan pieaugušajiem ja tie vēlas palasīt kaut ko vieglu.

-Kurts