Es izlasīju Gerharda Holca – Baumerta grāmatu “Alfons Trīcvaidziņš”.
Šo grāmatu izvēlējos lasīt, jo šī ir mana tēta bērnības mīļākā grāmata. Es lasīju to grāmatu, kuru tētis bērnībā, jau tajā laikā “cītīgi” lasītu, aizņēmās no pagasta bibliotēkas un nokavēja nodošanas datumu….par nieka 30 gadiem.

Šī grāmata ir par Alfona trakajiem, nepārdomātajiem, un , protams, neveiksmīgajiem piedzīvojumiem. Alfonu vaino visur, un viņam tas liekas ļoti negodīgi. Vienvārdsakot, Alfona dzīve ir piedzīvojumiem bagāta – viņš sarīko neveiksmīgu 1. aprīļa joku, izvāra 12 mārciņas makaronu 26 cilvēkiem, nolemj kļūt par kosmonautu un pārtikt tikai no tūbiņām, apņemas klusēt trīs dienas, izbrauc 10 tūres ar karuseli un nolemj uz Maskavu aiziet ar kājām.
Lūk, citāts, kurā Alfons saiņo mugursomu gājienam uz Maskavu:
“Iesaiņoju savā mugursomā naktskreklu, vingrošanas čības, atlantu, un mazliet pārtikas : divas paciņas sausiņu un paciņu maizes. Arī gabaliņu speķa. Ar to vajadzēja pietikt. Mugursomas priekšējā nodalījumā ieliku pionieru kaklautu, paciņu pārsienamā materiāla gadījumam, ja izplatījumā uzsitīšu sev ar veseri pa pirkstiem vai sagrūdīšu kāju, un pionieru apliecību. Tā varēja sākt startu uz Maskavu.”
Nevienu grāmatu lasot ,es nebiju tā smējusies, kā lasot grāmatu par Alfonu. Es sapratu, ka nekad nevajag padoties un klausīties, ja kāds saka, ka tu kaut ko nevari. Viss ir iespējams, ja cilvēks sev tic! Visi sapņi ir sasniedzami. Dzīvē ir daudz dažādu atgadījumu, no kuriem vajag paņemt to labāko, neatcerēties ļauno, bet mācēt pasmieties arī par sevi. Es visiem iesaku izlasīt šo grāmatu, jo smaids no jūsu sejām nezudīs visas grāmatas garumā:)

Piebildīšu, ka grāmata latviešu valodā tika izdota izdevniecībā “Liesma”, 1968.gadā. Daudzas mūsdienu grāmatas nav tik interesantas, saistošas un (ilgi domāju, ko rakstīt, jo nevaru pateikt vārdos, cik fenomenāla tā ir) fenomenālas…es domāju, ka šo grāmatu var lasīt jebkurā vecumā un jebkurā dzīves situācijā.
Jasmīna Pakalne, 7.d klase:)